Klaudio Rivera
Ārvalstu investoru padomes Latvijā Izglītības darba grupas vadītājs

Publicēts 20.08.2019 00:04 ziņu portālā Delfi www.delfi.lv. Raksts pieejams šeit.

Latvijas augstskolas atrodas svarīgas izšķiršanās priekšā. Ja Latvija vēlas kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, augstākās izglītības iestādēm ir jāspēj pielāgoties augošajiem standartiem, kāpinot izglītības kvalitāti un konkurētspēju ar mērķi sasniegt izcilību. Gan ar profesionālās, gan augstākās izglītības starpniecību tiek sagatavoti cilvēki, kas dod pienesumu tautsaimniecībai, rada pievienoto vērtību un veido pamatu mūsu valsts nākotnei.

Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus, šis ir nozīmīgs brīdis, kad visām augstākās izglītības jomā iesaistītajām pusēm beidzot jāsāk pieņemt lēmumus par izmaiņām. Ir jāsper vairāki soļi – protams, nepieciešams papildu finansējums, bet vispirms ir vajadzīga pāreja uz jaunu pārvaldības modeli augstskolām, kur skaidri nodalītas lēmumu pieņemšanas un to izpildes lomas. Šajā modelī stratēģiskos lēmumus pieņem padome, kurā ir pārstāvētas gan akadēmiskās aprindas, gan ārējie partneri (piemēram, uzņēmēji, absolventu pārstāvji, ārvalstu eksperti). Padomes lēmumus izpilda rektors un viņa komanda, kas atskaitās padomei par sasniegtajiem rezultātiem. Ja rektors, viņa prorektoru un padomnieku komanda nespēj sasniegt padomes izvirzītos mērķus, tos nomaina cits, spējīgāks sastāvs.

Esmu gandarīts, ka šīm izmaiņām, ko Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) jau vairākus gadus aicina īstenot, šobrīd aktīvu atbalstu ir paudis gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, gan izglītības ministre. Vidzemes Augstskolas rektors ir paudis gatavību savā augstskolā ieviest šī pārvaldes modeļa pilotprojektu. Es ceru, ka ar to pietiks, lai izskaustu sistēmas pretestību pārmaiņām – arī mūsu lielākajās augstskolās.

19. gadsimtā dzīvojušais Oksfordas teologs un priesteris Džons Henrijs Ņūmens (John Henry Newman) rakstīja: “(..) ja kāds praktisks mērķis ir jāpiešķir universitātēm, es saku, tas ir – mācību procesā sagatavot labus sabiedrības locekļus.” (avots: “The Idea of a University”) Ņūmens konkretizē arī, ko mēs sagaidām no augstskolu absolventiem: spēju formulēt savu viedokli, vēlmi vienmēr meklēt patiesību lēmumu pieņemšanā, spēju skaidri un pārliecinoši izpausties un vienmēr fokusēties uz būtiskāko.

Augstskolu misija nav daudz mainījusies kopš Ņūmena laikiem. Augstskolām ir neaizvietojama loma jaunu līderu paaudzes veidošanā visās nozarēs. Šis ir iemesls, kāpēc, piemēram, starpdisciplinārais princips ir svarīgs nosacījums augstskolu izglītības kvalitātei.

Šajā kontekstā augstskolu atbildība par studentu izaugsmi nebeidzas vien auditorijās. Augstskolu vide, augstskolu darbinieku attiecības, studentu pašpārvaldes, mācībspēku attieksme un uzvedība, augstskolu procesi, augstskolu pārvaldība, augstskolu ārējā un iekšējā komunikācija, vienā vārdā sākot, augstskolu kultūra ietekmē studentu domāšanu un vērtības. Lūk, te ir augstākās izglītības sistēmas līderu galvenā atbildība.

Pēdējo mēnešu laikā diskusijās par augstskolu pārvaldības reformām ļoti bieži tikusi piesaukta augstskolu autonomija kā neaizskaramā vērtība augstskolu misijas izpildei. Šis princips netiek apšaubīts. Augstskolu autonomija garantē, ka augstskolas pašas var definēt ceļa karti, kā tās plāno sasniegt savus mērķus. Taču demokrātiskā valstī šī autonomija nedrīkst pārvērsties par ieganstu stagnācijai, ambīciju trūkumam un atrautībai no pārējiem procesiem. Sabiedrībai ir jābūt iespējai pārliecināties, ka augstskolas savu autonomiju izmanto tam virsmērķim, kuram tām piešķirts šis priviliģētais statuss, – lai tām nekas netraucētu tiekties uz izcilību. Autonomija neizslēdz atbildību. FICIL piedāvātais pārvaldes modelis vienlaikus nodrošina gan augstskolu autonomiju, gan atbildību par šīs autonomijas izmantošanu īsto mērķu vārdā.

Nākamajās nedēļās un mēnešos Saeimā, valdībā un augstskolās ir jāpieņem ļoti nopietni lēmumi. Ir ļoti svarīgi, lai šie lēmumi parāda pašreizējiem un topošajiem studentiem vēlmi izveidot atvērtu un iesaistošu vidi augstskolās: ar nopietnām ambīcijām, ar caurskatāmiem un efektīviem pārvaldības procesiem.