Šobrīd, salīdzinot demogrāfisko situāciju Latvijā ar deviņdesmito gadu sākumu, ir jāatzīst, ka Latvijā jauniešu skaits ir samazinājies aptuveni par 190 tūkstošiem (Centrālās statistikas pārvaldes dati). Protams, pie jauniešu skaita samazināšanās nav vainojams tikai viens faktors, tas ir vairāku faktoru kopums. Tomēr Latvijai kā valstij šobrīd ir vitāli svarīgi nodrošināt to, ka jaunieši paliek Latvijā studēt, strādāt un piedalīties valsts būvēšanā. Latvijai ir nepieciešams kvalitatīvs un strādāt gribošs darbaspēks, lai turpinātu attīstīt tautsaimniecību.

Viens no faktoriem, kas noteikti ir veicinājis Latvijas jauniešu izbraukšanu no valsts, ir salīdzinoši zemais labklājības līmenis (jauniešu vēlamais atalgojums nesaskan ar darba devēja piedāvāto) un kvalitatīvas augstākās izglītības nepieejamība. Abi šie jautājumi iet roku rokā. Tik dinamiska darba tirgus apstākļos, kādi ir mūsdienās, jaunieši saprot, ka vienīgi izcila izglītība var viņus sagatavot nākotnes profesijām un nodrošināt vēlamo labklājību. Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir pārliecināta, ka Latvijas izglītības sistēmas kvalitātes celšana – un jo īpaši augstākās izglītības kvalitātes celšana – ir viens no galvenajiem faktoriem, lai mainītu Latvijas darba tirgus negatīvās tendences, kā arī veicinātu jauniešu palikšanu Latvijā.

FICIL biedri novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī citu sadarbības partneru pūles uzlabot izglītības sistēmu Latvijā. Daudz darba ir ieguldīts, uzlabojot profesionālo un vispārējo izglītību. Zinām, ka ceļš uz izcilību šajās jomās vēl ir tālu mērojams, bet virziens noteikti ir pareizais, par to mēs arī vēlamies pateikt paldies. Vienlaikus FICIL uzskata, ka augstākās izglītības reformas ir palikušas novārtā.

Augstākās izglītības iestāžu loma sabiedrībā

Claudio Rivera

“Kāpēc man ir vajadzīga augstākā izglītība?” – šo jautājumu noteikti sev ir uzdevuši visi cilvēki, kas jebkad ir domājuši par augstākās izglītības iegūšanu, – neatkarīgi no tā, vai viņi ir nonākuši studenta lomā vai nav. Bieži jaunieši izvēlas augstāko izglītību ar cerību, ka pēc studijām viņiem būs iespēja atrast labi apmaksātu un stabilu darbavietu. Ideālā situācijā tā arī notiktu, jo augstskolai ir jābūt tai vietai, kur jaunietis iegūst zināšanas, kas ir nepieciešamas darba tirgū. Diemžēl arvien biežāk ir dzirdams, ka trīs studiju gadu laikā jaunietis nav apguvis tās prasmes, kas ir nepieciešamas, lai pilnvērtīgi konkurētu darba tirgū.

Kas pie tā ir vainīgs? Protams, ka liela loma tajā, vai jaunietis būs konkurētspējīgs darba tirgū, ir paša jaunieša vēlmei mācīties un uzcītībai studiju laikā. Tomēr, ja jaunietis ar labām sekmēm ir pabeidzis sevis izvēlēto studiju programmu un vēl joprojām nav spējīgs konkurēt darba tirgū, tad atbildība ir jāuzņemas augstskolai, jo tā izveidoja studiju programmu, kura neatbilda darba tirgus pieprasījumam. Augstskolai ir jānodrošina savu studiju programmu kvalitāte un atbilstība darba tirgus pieprasījumam. Augstskolai ir jābūt tai vietai, kur jaunietis apgūst ne tikai teorētiskās zināšanas, bet iemācās tās arī pielietot ikdienas situācijās. Ideālā situācijā augstskolai būtu jābūt arī vietai, kur notiek paaudžu sadarbība starp studentiem un pasniedzējiem – vieta izaicinājumiem un personiskajai izaugsmei. Kā redzams, Latvijas augstskolām ir iespēja pilnveidoties un attīstīties, bet, lai tas notiktu, ir vajadzīgas reformas.

Augstskolu pārvaldības modelis

FICIL novērtē un redz tos projektus, pūles un veiksmīgās iniciatīvas, kas ir īstenotas, lai uzlabotu augstāko izglītību. Taču ir būtiskas pārmaiņas, kas vēl aizvien gaida “savu laiku”, proti, finansējuma pieaugums un augstskolu pārvaldības reforma. Tās ir steidzami nepieciešamas, lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes celšanos. Ja šīs reformas netiks ieviestas, augstākā izglītība zaudēs stabilu pamatu, uz kura bāzes attīstīties nākamajos gados.

Tā kā bieži ir runāts par to, ka augstskolām trūkst finansējuma, FICIL vēlētos vērst uzmanību uz augstskolu pārvaldību. Mēs saprotam, ka abi faktori ir vienlīdz svarīgi, tomēr visā pasaulē, īpaši Eiropā, pēdējos gados ir bijušas nopietnas institucionālas reformas augstākajā izglītībā, lai nodrošinātu tādu augstskolu pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta vajadzībām. Pēdējos piecos gados 12 valstis Eiropā (ieskaitot Lietuvu un Igauniju) ir īstenojušas pārvaldības modeļa reformas augstākajā izglītībā. Visām šo valstu reformām kopīgs ir viens būtisks elements – “ārējo interešu pusēm” ir nodrošināta aktīva piedalīšanās augstskolu pārvaldībā, ir izveidota ciešāka sadarbība starp augstskolām un potenciālo darba devēju. Saskaņā ar Eiropas Universitāšu savienības datiem Latvija ir viena no trim Eiropas valstīm, kurās vēl nav ieviests pārvaldības modelis, kas iekļautu padomes (board) un nodrošinātu “ārējo pušu piesaisti”.

Skats nākotnē…

Šajā priekšvēlēšanu laikā FICIL vēlas vērst izglītības nozares speciālistu, partiju līderu, kā arī sabiedrības uzmanību augstākās izglītības jautājumiem, lai aktualizētu un izveidotu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm. Ārējo pušu iesaiste augstskolu pārvaldībā nebūs risinājums visiem jautājumiem, bet tas var palīdzēt augstskolām veidot jaunu “pārvaldības paradigmu”, kas ļautu strādāt efektīvāk, ātrāk pielāgoties pārmaiņām un vieglāk sadarboties ar darba tirgu. Arī Pasaules Bankas eksperti šogad ir ieteikuši Latvijai mainīt augstākās izglītības modeli. Saprotam, ka ir ļoti daudz izaicinājumu, kas jāpārvar, lai šo reformu kvalitatīvi īstenotu, bet mēs arī ticam, ka “Latvijas 2018. gada versija” ir spējīga nodrošināt profesionālās pārvaldības komandas.

FICIL zina, ka Latvijas augstskolām ir ļoti bagāta vēsture, pieredze, absolventu saime un mācībspēka kapitāls. Mūsuprāt, pašreizējiem un potenciālajiem mācībspēkiem netiek dota pietiekama akadēmiskā brīvība, lai varētu jaudīgi piedāvāt vislabāko mūsu jauniešiem. Akadēmiskā brīvība var tikt ļoti viegli bremzēta ar birokrātiju, neefektīvu resursu izmantošanu un citiem finansējuma un pārvaldības trūkuma defektiem. Ir jāveicina augstākās izglītības sistēmas pārskatāmība.

Ja mēs patiešām vēlamies dot Latvijas jauniešiem iespēju būt konkurētspējīgiem, mums ir jāveic augstskolu pārvaldības reforma. Augstskolas ir attīstības pamatu pamats un neaizvietojamas kopējā labuma un tautsaimniecības attīstības veicinātājas.

Vēlējums studentiem

Studēšana nav tikai lekciju klausīšanās, grāmatu lasīšana un eseju rakstīšana. Studēšana ir atbilžu meklēšana un jautājumu uzdošana. Neuzdotam jautājumam der jebkura atbilde. Studentiem ir jāuzdod jautājumi ne tikai par matemātikas problēmas risināšanu, bet arī par šīs problēmas būtību un saistību ar ikdienas dzīvi. Tieši studentos ir spēks uzlabot augstskolu mācību satura kvalitāti, tāpēc aicinām ikvienu studentu būt drosmīgam un uzņemties atbildību par savas studiju programmas kvalitāti, prasot pārmaiņas, lai uzlabotu visas augstākās izglītības kvalitāti.