ENG

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas rīkotās atklātās diskusijas par nepieciešamajām pārmaiņām augstākās izglītības iestādēs Latvijā. Ir pienācis laiks pieņemt drosmīgus lēmumus par augstskolu un universitāšu pārvaldības modernizēšanu, augstākās izglītības sistēmas finansējuma līmeni, kā arī izglītības iestāžu konsolidāciju. FICIL uzskata, ka pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modelī var kļūt par katalizatoru turpmākiem uzlabojumiem izglītības sistēmā.

Jau 2017. gada decembrī Valsts kontrole publicēja ziņojumu ar konkrētiem faktiem un ieteikumiem, kas izraisīja sabiedrības diskusiju par izcilības trūkumu augstākās izglītības sistēmā un pārvaldības kvalitātē. Valsts kontroles ziņojumā tika minēts, ka joprojām nav atrisinātas problēmas augstākās izglītības jomā, kuras tika identificētas 2008. gadā – neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība, nepietiekama talantīgu un kvalificētu speciālistu piesaiste akadēmiskajam un zinātniskajam darbam Latvijas augstākās izglītības institūcijās u.c.

Latvijā jau ir bijuši mēģinājumi reformēt augstskolu pārvaldības modeli. Taču līdz šim tie bijuši nesekmīgi. Analizējot pasaules pieredzi, redzam, ka pārvaldes modeļi ir dažādi un tie atkarīgi no vairākiem faktoriem – valsts mērķiem, vīzijas par augstāko izglītību, finanšu iespējām u.c. Latvijas kontekstā būtiskākais ir panākt, lai modelis piešķirtu pietiekamu autonomiju augstskolas vadībai un ļautu īstenot nepieciešamās reformas (piemēram, modernizēt mācību programmas).

Atbilstoši diskusijās apspriestajam, ir obligāti jānodala augstākās izglītības iestāžu izpildvaras un lēmumu pieņemšanas kompetences. Lēmējinstitūcija stratēģiskos un saimnieciskos jautājumos, šajā gadījumā, varētu būt augstskolas padome. Būtiski, ka padomes kvalitatīvajam un skaitliskajam sastāvam jānodrošina neatkarību, profesionalitāti un saikni ar darba tirgu.

Pārvaldības modeļa maiņa ļaus uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaros akadēmisko un administratīvo pārvaldi, kā arī veicinās studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām. Bet galvenokārt tā palīdzēs uzlabot kopējo studiju kvalitāti, kas savukārt veicinās studentu vēlmi studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs un, cerams, ļaus piesaistīt izcilākos ārvalstu studēt gribētājus. Padomes izveide var kļūt par svarīgu instrumentu, lai novērstu dažus no pašiem būtiskākajiem trūkumiem, kas konstatēti Valsts kontroles ziņojumā: iestāžu uzraudzības trūkums, neefektīva finanšu pārvaldība, grūtības iesaistīt talantīgus speciālistus akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā, pieejamais finansējums uz vienu studentu, un pārmērīgs iestāžu skaits.

Reformējot izglītības sistēmu, ir būtiski būvēt izmaiņas uz uzticības un sadarbības pamata. Valsts prezidents Egils Levita kungs ir uzsvēris, ka, veicot reformas augstākajā izglītībā tagad, izmaiņas jutīsim pēc 5 līdz 10 gadiem. Ir pienācis laiks rīkoties mērķtiecīgi, lai progresu neatliekam vēl 20 gadu nākotnē.