Ceturtdien, 3. martā Ārvalstu Investoru Padomes Latvijā (FICIL) valde noturēja tiešsaistes tikšanos ar Latvijas republikas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pārrunātu šī brīža situāciju saistībā ar militāro konfliktu reģionā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Krievijai iebrūkot Ukrainā.

FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa- Zaščirinska (PwC) iesāka tikšanos ar komentāriem par reģionā notiekošo konfliktu un apstiprināja, ka uzņēmumi šobrīd novirza pūles uz palīdzības sniegšanu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem, gan sniedzot finansiālu atbalstu, gan arī ziedojot nepieciešamās preces un materiālus.

Ministru prezidents uzsvēra NATO gatavību aizstāvēt Latviju kā Alianses dalībvalsti  un Austrumu flanga stiprināšanu, nosūtot papildus karavīrus un bruņojumu. Šobrīd Latvijas sabiedrībai un uzņēmumu kopienai ir svarīgi palikt mierīgiem un uzticēties informācijai, kas nāk no Latvijas publiskā sektora.

Uzņēmēji minēja Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas kā vienu no lielākajiem iemesliem bažām nākotnē. Ministru prezidents K. Kariņš, runājot par šo aspektu, bilda, ka tas ir saprotams iemesls bažām, uzsverot, ka enerģētikas cenas bija vadošais inflācijas faktors vēl pirms kara. Šobrīd ir novērojams, ka liela uzmanība vērsta tieši uz zaļās enerģijas sektora attīstību, lai samazinātu saistības ar importu no Krievijas. Jāpiebilst, ka šim jautājumam nav ātru risinājumu, taču šobrīd jau tiek veikts liels darbs, tostarp valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību,, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Apspriežot esošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, Kariņa kungs min to, ka mums ir jāsaprot, ka, ja mēs “iedzelsim” Krievijas ekonomikai, tā dzels arī atpakaļ. FICIL valde uzteica pozitīvo ietekmi, ko šajā situācijā var novērot atsaucoties uz  tā saucamo finanšu sektora kapitālo remontu Latvijā, ņemot vērā, ka sankcijas mazāk ietekmēs Latvijas ekonomiku šajā situācijā atsaucoties uz reformām, kas tika veiktas iepriekšējo gadu laikā.

Latvijas sabiedrības integrācijas process arī tika apspriests kā viens no problēmjautājumiem. Ministru prezidents uzsvēra to, cik svarīgi Latvijas cilvēkiem šajā brīdī būt vienotiem un nepieļaut etnisko šķelšanos, jo mēs visi atbalstam demokrātiju un mieru šajās situācijās. Ir saprotams, ka Latvija nedēļas laikā nespēs sasniegt to, ko nav spējusi sasniegt pēdējos 30 gados, runājot par integrāciju, taču mums ir jākoncentrējas uz vienotas sabiedrības veidošanu un Ukrainas patvēruma meklētāju pieņemšanu kā daļu no mūsu sabiedrības. Mums jāizvairās no jebkādas radikālas politikas veidošanas un jāstrādā, lai deradikalizētu konkrētas sabiedrības grupas.