Ārvalstu investoru padome (FICIL) pauž bažas par pieaugušo izglītības un pārkvalifikācijas politikas efektivitāti Latvijā, un uzsver nepieciešamību pēc centralizētas pārvaldības un funkciju dublēšanās novēršanas.

Atsaucoties uz notikušajām diskusijām Saeimas komisijās, Valsts kontroles pausto komentāru par tikai formālo pieeju pieaugošā izglītības reformai[1], jauno Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju[2] un citus aktuālos projektus[3], vēlamies vērst uzmanību uz joprojām pastāvošo problēmu ar institucionālo sadalījumu pieaugušo izglītības un pārkvalifikācijas jomā un šīs problēmas ignorēšanu, ieviešot jauno Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.

FICIL, un citas darba devēju pārstāvošas organizācijas, jau vairākus gadus norāda uz nepieciešamību ieviest spēcīgu un efektīvu pārkvalifikācijas politikas pārvaldību, lai samazinātu aizvien pieaugošo plaisu starp darba tirgū pieprasītajām un pieejamajām prasmēm un nodrošinātu, ka Latvija arī turpmāk tiek uzlūkota kā investīcijām pievilcīga valsts, kurā darbaspēka prasmes un zināšanas atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. FICIL, kā pirmo priekšnoteikumu efektīvai politikai norādīja tieši vienas atbildīgās iestādes noteikšanu. Lai arī FICIL novērtē soli, kas sperts, nosakot Ekonomikas ministriju kā primāri atbildīgo iestādi cilvēkkapitāla jautājumos, vēl joprojām trūkst skaidras atbildības uzņemšanās par pārkvalifikācijas politiku.

Diemžēl vēl joprojām nav skaidri saprotams, kādas tieši pārmaiņas plānotas Valsts izglītības un attīstības aģentūrā (VIAA) vai Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), lai novērstu funkciju dublēšanos un efektivizētu pārkvalifikāciju un pieaugušo izglītību. FICIL jau 2021.gadā[4] vērsa Valsts kontroles uzmanību uz nepieciešamību izskatīt iespējamu VIAA un NVA funkciju pārklāšanos. 2023. gadā novembrī Valsts kontrole publicēja revīziju – “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?”, kurā tika secināts, ka Latvijā pieaugušo izglītība netiek organizēta tā, lai NVA un VIAA īstenoto projektu līdzekļi sasniegtu visaugstāko pievienoto vērtību, un kopumā 17,9 milj. eiro varēja tikt izlietoti produktīvāk[5]. Tomēr, neskatoties uz Valsts kontroles veikto revīziju gan Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā, gan citos dokumentos, piemēram, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.4.specifiskā atbalsta mērķa un 4.2.4.2 pasākuma “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanas noteikumos, tiek turpināts VIAA un NVA norādīt kā iestādes, kas abas plānos un nodrošinās pieaugušo izglītības un pārkvalifikācijas pasākumus Latvijā.

Ņemot vērā esošo darbaspēka trūkumu, vājo demogrāfisko situāciju un nopietnās prognozes, ka jau nākamajos 3 gados būs nepieciešams pārkvalificēt vismaz 50 tūkstošus mazāk kvalificētu personu, bet regulāras apmācības būs jānodrošina vismaz 160 tūkstošiem iedzīvotāju[6], valstiskā līmenī nav pieļaujama atbildību sadrumstalotība un funkciju dublēšanās.

Šobrīd ir izveidojusies situācija, kas liek domāt, ka atbildīgās ministrijas un pašas iesaistītās iestādes (VIAA, NVA) tā vietā, lai rastu risinājumus valsts pārvaldes procesu efektivizācijai un darba optimizācijai, nodarbojas ar “formālu” reformu īstenošu. Tāda situācija ir nepieļaujama, ne tikai ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus un esošās situācijas negatīvo ietekmi uz pieaugušo izglītības un pārkvalifikācijas procesiem, bet arī pienākumu valsts pārvaldei darboties sabiedrības, nevis katras iestādes individuālajās interesēs.

Uzskatām, ka nav objektīvu iemeslu, kādēļ būtu jābūt divām iestādēm, it īpaši divu dažādu ministriju pakļautībā, kas veic vienas un tās pašas funkcijas. FICIL aicina nekavējoties un pēc būtības centralizēt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides politikas pārvaldību, plānošanu un īstenošanu, tādejādi novēršot neefektīvu valsts resursu lietošanu, funkciju pārklāšanos un atbildības trūkumu.

 

[1] Valsts kontrole iebilst pret pieaugušo izglītības “reformu” formālo pieeju.

[2] Rīcības plāns “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam.

[3] Kā piemēram MK vēstules projekts “Par atbildīgo institūciju cilvēkkapitāla pārvaldības jomā” vai noteikumu projekts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.4.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti” 4.2.4.2 pasākuma “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanas noteikumi.

[4] 2021. gada 14. jūnijā vēstule adresēta Valsts kontrolei.

[5] Valsts kontroles revīzija “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?”.

[6] Saeimas Analītiskais Dienests “Nodarbinātības politikas izaicinājumi Latvijā un iespējamie risinājumi”.