Ārvalstu investoru skatījumā Latvija saskaras ar pieaugošiem strukturāliem izaicinājumiem darba tirgū, ko nosaka demogrāfijas lejupslīde, neatbilstība starp darba tirgus vajadzībām un darba ņēmēju prasmēm, kā arī stingrs un novecojis regulējums. Šie faktori būtiski mazina konkurētspēju un rada ilgtermiņa riskus, kuri joprojām nav pienācīgi risināti. Darba likuma grozījumu izskatīšana Saeimā ir kritisks brīdis, lai īstenotu ietekmīgas un uz nākotni vērstas reformas, kas stiprinātu darba tirgus elastību un produktivitāti, veicinātu investīcijas, veidotu ilgtspējīgu pamatu sociālajam dialogam starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī paaugstinātu Latvijas ekonomisko noturību.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzskata, ka pašreizējie Darba likuma grozījumu projekti vairāk fokusējas uz kompromisa meklējumiem starp darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, nevis uz jēgpilnām reformām, lai stratēģiski risinātu Latvijas darba tirgus problēmas. Lai gan ārvalstu investori atzinīgi vērtē valdības centienus panākt kompromisu, šie grozījumi rada būtisku risku nostiprināt neefektivitāti un saglabāt status quo. FICIL aicina valdību pārskatīt pieeju un virzīties uz stratēģiskāku un nākotnē vērstu risinājumu, kas stiprinātu konkurētspēju, produktivitāti un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
Kā piemēru var minēt priekšlikuma atsaukšanu par Darba likuma 110. pantu, ar kuru būtu atcelta pārmērīgā arodbiedrību biedru aizsardzība. Pašlaik darba devējiem pirms jebkura arodbiedrības biedra atlaišanas (ja biedra statuss ilgst ilgāk par 6 mēnešiem) ir jāsaņem arodbiedrības piekrišana, un šie strīdi nereti pāraug ilgstošos tiesvedības procesos. Tas nodrošina arodbiedrības biedriem nesamērīgu aizsardzību, salīdzinot ar citiem darbiniekiem, un rada juridisku nenoteiktību darba devējiem. Papildus liekai birokrātijai un tiesvedības vilcināšanai pašreizējais regulējums mazina Latvijas konkurētspēju, palielina izmaksas, samazina darba tirgus dinamiku, elastību un uzņēmumu spēju pieņemt patstāvīgus biznesa lēmumus, vienlaikus ierobežojot darba ražīgumu. Ārvalstu investoru komentāri:
“Pašreizējā prasība pēc arodbiedrības piekrišanas rada sistēmu, kas ir pakļauta ļaunprātīgas izmantošanas riskam. Rezultātā strīdi nereti ieilgst tiesvedībā, kuru laikā darba devējam joprojām jāsedz izmaksas par darbinieku, kurš faktiski vairs neveic darba pienākumus.” — Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
“Kaimiņvalstīs atlaišanas procedūras ir vienkāršākas un ierobežotas ar samērīgu kompensāciju. Latvijā noteikumi rada nesamērīgus riskus darba devējiem un attur jaunas investīcijas.” — Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
“Īpašai aizsardzībai jāattiecas tikai uz ievēlētajiem arodbiedrību līderiem, nevis visiem biedriem. Saskaņošana ar starptautisko praksi atjaunotu līdzsvaru un taisnīgumu visiem.” — Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Saskaņā ar Darba likuma 68. pantu Latvija joprojām ir vienīgā ES valsts, kur obligāti piemērojams 100% piemaksas koeficients par virsstundu darbu, izņemot dažus gadījumus, kas praksē nav izrādījušies efektīvi. Šis regulējums rada nesamērīgu finansiālo slogu darba devējiem, ierobežo elastību darbaspēka plānošanā un novirza resursus, kas citādi varētu tikt ieguldīti darba apstākļu uzlabošanā vai darbinieku attīstībā. Pašreizējais grozījumu projekts šo sistēmu saglabā, piesaistot samazinātu piemaksu tikai gadījumos, ja noslēgts ģenerālvienošanās vai koplīgums. Tomēr nosacījumi ir pārāk apgrūtinoši: darba devējiem būtiski jāpalielina algas — vismaz par 50% virs minimālās algas.
FICIL aicina ieviest universālu 50% piemaksu par virsstundām kā praktisku, samērīgu un nākotnē vērstu risinājumu, kas saskaņotu Latviju ar Eiropas standartiem un veicinātu konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku darba tirgu. Vienots un paredzams standarts mazinātu juridisko nenoteiktību, vienkāršotu normu ievērošanu un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi visos sektoros. Vēl būtiskāk, tas ļautu uzņēmumiem novirzīt resursus ilgtermiņa ieguldījumiem darbaspēkā. Ārvalstu investoru komentāri:
“Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā ar tik dārgiem virsstundu noteikumiem. Šos līdzekļus būtu daudz lietderīgāk ieguldīt darba apstākļu uzlabošanā un visu darbinieku prasmju attīstībā, nevis novirzīt tikai nelielai virsstundās strādājošo daļai.”— Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība
“Universāls 50% virsstundu tarifs nodrošinātu taisnīgu un paredzamu sistēmu, mazinātu administratīvo sarežģītību un atbalstītu pakalpojumu nepārtrauktību stiprinot Latvijas konkurētspēju un veicinot ilgtspējīgu izaugsmi.” — Transports un uzglabāšana
“Citu valstu pieredze rāda, ka standartizēti virsstundu noteikumi uzlabo darbinieku motivāciju, mazina kadru mainību un stiprina konkurētspēju. Latvija varētu gūt līdzīgus ieguvumus.” — Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
Visbeidzot, satraucoši ir piedāvātie grozījumi 19. pantā, kas paredz, ka koplīgumi būs saistoši vismaz 2,5 gadus, pat ja nav norādīts konkrēts termiņš. Lai arī iecere nodrošināt juridisko noteiktību ir saprotama, praksē tas var piespiest darba devējus un darba ņēmējus iestrēgt novecojušos noteikumos, kas neatspoguļo mainīgos ekonomiskos apstākļus un darba tirgus realitāti. FICIL biedri uzsver, ka šāda stingrība kavē uzņēmumu spēju pielāgoties un godprātīgi vienoties par jaunajiem nosacījumiem. Ārvalstu investoru komentāri:
“Stingrs 2,5 gadu minimālais termiņš rada risku iesaldēt novecojušus nosacījumus. Īsāki un elastīgāki termiņi labāk atspoguļotu ekonomisko realitāti un veicinātu patiesu sociālo dialogu.” — Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
FICIL uzsver, ka nepieciešama līdzsvarota un principos balstīta pieeja, kas ņem vērā gan darba devēju, gan darba ņēmēju intereses. Pieņemot samērīgus un nākotnē vērstus risinājumus, Latvija var saglabāt investoru uzticību, vienlaikus stiprinot darba ņēmēju aizsardzību un nodrošinot uzņēmumu elastību.