Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju sākotnēji bija paredzēts ieviest 2024. gadā, taču arī 2026. gadā tā vēl aizvien nav apstiprināta un ir atkārtoti izvirzīta saskaņošanai. Šāda kavēšanās rada nopietnas šaubas par valdības apņēmību attīstīt cilvēkkapitālu un būtiski mazina Latvijas spēju risināt neatliekamos darbaspēka un produktivitātes izaicinājumus. Bez steidzamas rīcības Latvija riskē apdraudēt savu ilgtermiņa konkurētspēju.
Ārvalstu investori un darba devēji nemitīgi norāda, ka darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības izaugsmes ierobežotājiem. Viens no galvenajiem argumentiem, prezentējot Latviju investoriem kā potenciālu ieguldījumu galamērķi, bija salīdzinoši kvalificēta darbaspēka un zemu darbaspēka izmaksu kombinācija. Tomēr, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem, rodas būtisks jautājums- vai Latvija vēl aizvien var paļauties uz šo priekšrocību, vai arī algu pieaugums bez produktivitātes kāpuma un pastāvīgais darbaspēka deficīts to pakāpeniski iznīcina.
Reaģējot uz pieaugošajiem strukturālajiem izaicinājumiem šajā jomā, 2023. gadā tika izstrādāta Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.–2027. gadam[1]. Taču nepietiekama finansējuma un neskaidru mērķu dēļ 2024. gadā tā tika pārveidota par Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu[2]. Tomēr divus gadus vēlāk, pēc vairākām redakcijām un atkārtoti atliktiem apstiprināšanas termiņiem, plāns joprojām nav oficiāli pieņemts.
Kāpēc plāna īstenošana ir būtiska: 2025. gadā Latvijas darba tirgus joprojām ir būtiski ierobežots demogrāfiskā krituma, emigrācijas un darbinieku prasmju neatbilstības dēļ, kas turpina kavēt produktivitāti un ekonomisko izaugsmi[3]. Darba devēji joprojām saskaras ar saspringtu darba tirgu un darbaspēka trūkumu galvenajās nozarēs, jo īpaši tajās, kur nepieciešamas specializētas prasmes. Samazinoties pieejamo darbinieku skaitam un daudziem darba ņēmējiem nepiemītot darba devēju pieprasītās prasmes, uzņēmumiem ir grūtības aizpildīt vakances un darboties ar pilnu jaudu[4]. Turklāt pieaugošais darbaspēka pieprasījums ir veicinājis nepārtrauktu algu kāpumu- 2025. gadā vidējā bruto alga Latvijā pārsniedza 1 800 eiro, salīdzinot ar aptuveni 1 685 eiro 2024. gadā [5], apstiprinot noturīgu augšupejošu algu tendenci, kas vēl vairāk samazina Latvijas tradicionālo darbaspēka izmaksu priekšrocību.[6]
Claudio Rivera, FICIL darbaspēka un pārkvalifikācijas darba grupas vadītājs, Rīgas Biznesa skolas bakalaura studiju programmu direktors: “Bez skaidra plāna Latvija riskē ar turpmāku darbaspēka pieejamības samazināšanos, straujāku darbaspēka izmaksu kāpumu nekā produktivitātes pieaugumu, augstvērtīgu investīciju pievilcības vājināšanos un pakāpenisku konkurētspējas eroziju reģionā. Kavēšanās var arī vēl vairāk padziļināt neatbilstību starp darba tirgus vajadzībām un pieejamo izglītību.”
Valsts pārvalde un atbildība
Šīs pastāvīgās problēmas norāda ne tikai uz politikas nepilnībām, bet arī uz valsts pārvaldības un atbildības mehānismu vājumu, kas atbild par cilvēkkapitāla reformu īstenošanu.
Formāli atbildība par cilvēkkapitāla attīstību ir sadalīta starp vairākām ministrijām. Kopš 2023. gada Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijas ir izveidojušas Cilvēkkapitāla attīstības padomi.[7] Tomēr šāda dalītā atbildība ir vājinājusi atbildības uzņemšanos un veicinājusi lēnu lēmumu pieņemšanu un ieviešanu. Rezultātā nav neviena skaidri atbildīgā par progresu un tas ierobežo Padomes spēju pāriet no koordinācijas uz risinājumu īstenošanu.
Tādēļ Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) iesaka kritiski izvērtēt, vai Cilvēkkapitāla attīstības padome ir visefektīvākais pārvaldības mehānisms, vai arī ir nepieciešama spēcīgāka, centralizētāka vadība. Piemēram, viena institūcija, kas darbotos kā centrālais koordinators, kas varētu nodrošināt vienotu vadību un uzraudzību, vienlaikus garantējot mērķtiecīgāku un efektīvāku finanšu instrumentu izmantošanu. Skaidra pārvaldība ir būtiska, lai noteiktu atbildību par īstenošanu, noteiktu finansējuma prioritātes un nodrošinātu, ka cilvēkkapitāla pasākumi tiek īstenoti savlaicīgi un sniedz izmērāmus rezultātus.
Fiskālie ierobežojumi
Ir norādīts, ka stratēģijas izstrāde un apstiprināšana ir aizkavējusies fiskālu ierobežojumu dēļ. Tomēr nav skaidrs, vai patiesais šķērslis ir reāls finansējuma trūkums vai dziļāka problēma, proti, cilvēkkapitāla attīstība Latvijā netiek uztverta kā valsts prioritāte.
Liela daļa stratēģijā ietverto pasākumu prasa ievērojamas investīcijas, tādēļ FICIL ir uzsvēris nepieciešamību norādīt katra pasākuma aptuveno finansējuma apjomu. Tas ļautu noteikt reālistiskas prioritātes, uzlabotu budžeta plānošanu un dotu iespēju politikas veidotājiem izvērtēt, vai iecerētie pasākumi ir īstenojami un pienācīgi finansēti, nevis tikai deklaratīvi.
Saskaņā ar OECD datiem 2025. gadā Latvijas ieguldījumi izglītībā no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai veidoja 3,8 % no IKP, kas ir zem OECD vidējā līmeņa – 4,7 %[8]. Tas ir kritums salīdzinājumā ar 4,1 % no IKP 2024. gadā[9], pastiprinot bažas par nepietiekamiem ieguldījumiem. OECD vairākkārt ir brīdinājis, ka Latvijas ieguldījumi cilvēkkapitālā ir hroniski zemi un ka kvalificēta darbaspēka trūkumu iespējams mazināt tikai ar lielākiem ieguldījumiem cilvēkos.
Latvija šobrīd ir izšķirošas izvēles priekšā. Lai gan aizsardzības finansējuma palielināšana ir svarīga, tā nedrīkst notikt uz cilvēkkapitāla attīstības rēķina. Ieguldījumi cilvēkos ir visefektīvākais un ilgtspējīgākais veids, kā nodrošināt gan pašreizējo, gan nākotnes labklājību. FICIL ieskatā bez tūlītējas politiskās atbildības uzņemšanās, garantēta finansējuma un saistošiem pārvaldības mehānismiem Cilvēkkapitāla attīstības plāns paliks tukšs solījums, nevis funkcionējoša politika. Ieguldījumi izglītībā un prasmju attīstībā nav izvēles budžeta pozīcija – tie ir Latvijas produktivitātes, noturības un ilgtermiņa konkurētspējas pamats.
Atsauces:
[1] https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/cilvekkapitala-attistibas-padome-apstiprina-cilvekkapitala-attistibas-strategijas-projektu?.
[2] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2d477536-f88c-439c-a768-7f9cb025f7d9?.
[3] https://www.imf.org/-/media/files/publications/cr/2025/english/1lvaea2025001-source-pdf.pdf.
[4] https://www.em.gov.lv/en/article/second-quarter-2025-increase-labor-market-activity-observed.
[5] https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-808-eiro.
[6] https://eng.lsm.lv/article/economy/employment/27.02.2025-wages-rose-by-nearly-10-in-latvia-in-2024.a589012/.
[7] https://www.em.gov.lv/en/article/human-capital-development-council-discusses-workforce-attraction-and-reducing-administrative-barriers?
[8] https://www.oecd.org/en/publications/2025/09/education-at-a-glance-2025-country-notes_9749f4ff/latvia_b3db81a8.html.
[9] https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2024/09/education-at-a-glance-2024-country-notes_532eb29d/latvia_9e902bcb/5c8d1469-en.pdf.