Jaunākajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Augstās padomes sēdē investori un valdības pārstāvji mērķtiecīgi diskutēja par Latvijas konkurētspējas stiprināšanu mainīgajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā vidē. Secinājums bija skaidrs. Diskusija nebija par valsts lomas ierobežošanu. Tā bija par rezultativitātes, neitralitātes un izpildes spējas stiprināšanu, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomisko noturību. Spēcīgai ekonomikai nav nepieciešama vāja valsts. Tai nepieciešama spējīga un disciplinēta valsts, kas darbojas konkurētspējīgā sistēmā, iedveš uzticību un nodrošina izmērāmus rezultātus.
1. Stratēģiska publiskā un privātā sadarbība kā izaugsmes virzītājspēks
Valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir kritiska loma Latvijas ekonomikā, īpaši infrastruktūras, enerģētikas, transporta, digitālo pakalpojumu un citos stratēģiskajos sektoros. To klātbūtne nodrošina nepārtrauktību, drošību un industriālo kapacitāti.
Tādēļ diskusija koncentrējās nevis uz valsts līdzdalības samazināšanu, bet uz strukturētas, uz rezultātiem orientētas sadarbības starp publisko un privāto kapitālu stiprināšanu. Trīs līdz piecu skaidri definētu sadarbības vai kopinvestīciju projektu īstenošana 2026. gadā demonstrētu Latvijas spēju efektīvi mobilizēt kapitālu, vienlaikus aizsargājotnacionālās intereses.
Vienlaikus Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts. Akciju tirgus kapitalizācija ir aptuveni 1 % no IKP, kas ir būtiski zemāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Ekosistēmai nepieciešama plašāka līdzdalība, tostarp no publiski kontrolētiem uzņēmumiem. Dziļāks kapitāla tirgus palielina caurspīdīgumu, stiprina pārvaldības disciplīnuun paplašina ilgtermiņa finansējuma iespējas.
Mērķis nav privatizācija pēc noklusējuma. Mērķis ir rezultativitāte, caurspīdīgums un kapitāla efektivitāte.
Pēteris Vilks, Valsts kancelejas direktora vietnieks, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs: “Publiskajiem uzņēmumiem ir uzticēts sabiedrisks mandāts nodrošinātstratēģiski nozīmīgus pakalpojumus un preces ekonomikas funkcionēšanai un izaugsmei. Vienlaikus tiem jādarbojas tirgos, ievērojot konkurences neitralitātes un korporatīvāspārvaldības principus. Šo principu ievērošana nodrošinās šo uzņēmumu nākotnes vērtības pieaugumu un papildu ieguldījumu ekonomikas transformācijā un privātā sektoraaktivitātes paplašināšanā.”
2. Mūsdienīga pārvaldība un stimulu saskaņošana
FICIL atzīst valsts un pašvaldību uzņēmumu leģitīmo un bieži stratēģisko lomu. Vairākos sektoros publiskās īpašumtiesības nodrošina stabilitāti un ļauj īstenot ilgtermiņaattīstību, kur privātais kapitāls viens pats nevarētu uzņemties līdzvērtīgu risku. Tādēļ uzsvars nav jāliek uz pārmērīgas iepriekšējas uzraudzības vai ierobežojošas iejaukšanāspaplašināšanu, kas var samazināt operatīvo manevrētspēju- galvenā uzmanība jāpievērš konkurences neitralitātes nodrošināšanai un pārvaldības disciplīnas stiprināšanai.
Publiski kontrolētiem uzņēmumiem jādarbojas saskaņā ar korporatīvās pārvaldības principiem, kas ir līdzvērtīgi vadošajiem privātā sektora standartiem. Tas ietver skaidridefinētus komerciālos mandātus, izmērāmus ilgtermiņa mērķus, caurspīdīgus darbības rādītājus, profesionālu un atbildīgu vadību, kā arī motivējošas atalgojuma sistēmas, kas tieši saistītas ar skaidri definētiem rezultātiem.
Uz sniegumu balstīts atalgojums un stimulu saskaņošana nav tikai privātā sektora privilēģija. Tie ir pārvaldības instrumenti. Publisko uzņēmumu padomju locekļiem un vadītājiem jābūt motivācijas plāniem, kas saistīti ar rentabilitāti, efektivitāti, inovācijām, eksporta attīstību un disciplinētu kapitāla izmantošanu. Publiskais kapitāls prasarezultativitātes disciplīnu.
Kā norādīja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL valdes priekšsēdētāja vietniece:
“Valsts un pašvaldību uzņēmumi ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās sistēmas daļa. Uzsvars nav jāliek uz to lomas ierobežošanu, bet gan uz pasaules līmeņa pārvaldībasnodrošināšanu, caurspīdīgiem darbības rādītājiem un atbildību par rezultātiem.”
Tādēļ grozītā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta[1] regulējuma ieviešanai jākoncentrējas uz mandāta skaidrību un rezultativitātes disciplīnu, nevis uz administratīvās kontroles mehānismu paplašināšanu.
3. Spēcīgāka konkurences neitralitāte un efektīva izpilde
Ja publiskie un privātie dalībnieki darbojas vienos un tajos pašos tirgos, konkurences neitralitāte ir aktīvi jānodrošina. To nevajadzētu panākt ar iepriekš spēkā esošiemierobežojumiem, bet ar uzticamu izpildi un skaidriem pēckontroles mehānismiem.
Latvijai jāstiprina konkurences un izpildes institūciju kapacitāte, lai spētu ātri un konsekventi novērst tirgus kropļojumus neatkarīgi no īpašumtiesību formas. Vienādinoteikumi būtu jāpiemēro visiem tirgus dalībniekiem.
Konkurences padomes pilnvaru, resursu un izmeklēšanas instrumentu stiprināšana, tostarp netiešo pierādījumu izmantošana atbilstoši starptautiskajai labākajai praksei,palielinātu prognozējamību un samazinātu sistēmiskos riskus.
Kā uzsvēra Māris Vainovskis, FICIL Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks: “Diskusiju nevajadzētu formulēt kā spēka cīņu starpvalsti un privāto kapitālu. Patiesais jautājums ir – vai visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no īpašumtiesību formas tiek piemēroti caurspīdīgi, uz rezultātiem balstīti un izpildāmi noteikumi. Ja konkurences neitralitāte tiek uzticami nodrošināta, investoru uzticība pieaug, vadības disciplīna uzlabojas un ekonomikas attīstība paātrinās Latvijasinteresēs.”
Sabalansēts un uz rezultātiem vērsts modelis
FICIL Augstās padomes pasākuma diskusijas atspoguļoja pragmatisku un nobriedušu pieeju. Latvijai nav jāizvēlas starp valsts līdzdalību un konkurētspējīgiem tirgiem – tai tie jāapvieno gudri.
Valsts un pašvaldību uzņēmumi var būt spēcīgi izaugsmes virzītāji, ja to mandāti ir skaidri, stimuli saskaņoti ar izmērāmiem rezultātiem, pārvaldības standarti atbilstvadošajiem privātā sektora uzņēmumiem un konkurences neitralitāte tiek konsekventi nodrošināta.
Samazinot nevajadzīgus iepriekšējus ierobežojumus un vienlaikus stiprinot pārvaldības disciplīnu un izpildes uzticamību, iespējams izveidot sabalansētu modeli, kas aizsargāstratēģiskās intereses, vienlaikus neatturot investīcijas.
Latvijas konkurētspēja galu galā būs atkarīga nevis no īpašumtiesību struktūras, bet no darbības standartiem, neitralitātes un institucionālās uzticības.
Atsauces:
[1] https://likumi.lv/ta/id/63545-valsts-parvaldes-iekartas-likums