Prognozējama un efektīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums investīciju aizsardzībai un uzņēmēju uzticībai. Paplašinot Ekonomisko lietu tiesas (ELT) kompetenci Latvijā, ir jānodrošina, ka papildu pienākumiem atbilst pietiekama tiesas kapacitāte, specializētas zināšanas visos tiesvedības posmos un pārredzama darbības rezultātu uzraudzība. FICIL aicina stiprināt tiesu, balstoties uz datos un pierādījumos pamatotu pieeju, lai tās pieaugošā loma sekmētu savlaicīgus, kvalitatīvus un prognozējamus nolēmumus, tādējādi uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vidi.
Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojums par Latviju sniedz noderīgu sākumpunktu.[1] Tajā norādīts, ka uzņēmēju pārstāvji augstu vērtē ELT specializāciju un tās nolēmumu kvalitāti. Tā ir būtiska priekšrocība, kas jāsaglabā. Specializēta tiesa var uzkrāt zināšanas, kas nepieciešamas sarežģītu komerctiesisku un finanšu jautājumu izskatīšanai, un laika gaitā veicināt konsekventāku un prognozējamāku tiesvedību. Galvenais uzdevums politikas veidotājiem ir nodrošināt iestādei pietiekamu kapacitāti un atbalstu plašākā tiesu sistēmā, lai šīs priekšrocības saglabātos, mainoties tās pienākumiem.
ELT kompetences izmaiņas šo jautājumu padara īpaši aktuālu. Ierosinātie grozījumi Civilprocesa likumā paredz paplašināt tiesas kompetenci civillietās[2], iekļaujot septiņas papildu strīdu kategorijas: prasības par kapitālsabiedrības daļu iegūšanu, par zaudējumiem, ko sabiedrībai nodarījuši tās vadības pārstāvji un citas noteiktas personas, par sabiedrības darbības izbeigšanu, par komercapdrošināšanas atlīdzību, par akcionāru un dalībnieku tiesībām uz informāciju, par finanšu instrumentiem, kā arī patērētāju kolektīvās prasības. Mērķis ir koncentrēt specializētās zināšanas sarežģītos komerctiesiskos jautājumos, uzlabot tiesu nolēmumu konsekvenci un efektīvāk izmantot ELT uzkrāto kompetenci. Plānotā pakāpeniskā ieviešana dod iespēju savlaicīgi risināt kapacitātes vajadzības, tiesai uzņemoties jaunus pienākumus. Tomēr ieguvumi būs atkarīgi no tā, vai pieaugošo lietu skaitu varēs izskatīt, neradot kavēšanos un nepasliktinot nolēmumu kvalitāti.
Likumprojekta anotācijā atzīta nepieciešamība stiprināt ELT tiesnešu kapacitāti, paplašinoties tās kompetencei. 2025. gada martā Tieslietu padome nolēma palielināt tiesnešu amata vietu skaitu par divām. Tomēr papildu amata vietas vien negarantē īsāku tiesvedību vai labākus rezultātus. FICIL aicina pastāvīgi izvērtēt tiesnešu noslodzi, lietu sarežģītību un izskatīšanas ilgumu, nepieciešamības gadījumā ieviešot papildu personāla un organizatoriskos pasākumus, ja dati liecina par kapacitātes ierobežojumiem. Tiesas darbība būtu jāvērtē ne tikai pēc izskatīto lietu skaita, bet arī pēc neizskatīto lietu ilguma, tiesvedības ilguma dažādās lietu kategorijās, kā arī nolēmumu kvalitātes un konsekvences.
Specializācija jāvērtē visā tiesvedības procesā, ne tikai pirmajā instancē. Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts uz iesaistīto pušu bažām, ka ELT nolēmumu pārsūdzības tiek izskatītas bez līdzvērtīga līmeņa specializētām zināšanām ekonomikas un komerctiesību jautājumos. Spēcīga pirmās instances tiesa ir svarīga, taču uzņēmumiem nepieciešama arī pārliecība, ka tās nolēmumus pārskatīs tiesneši ar atbilstošām zināšanām par attiecīgajiem juridiskajiem un komerciālajiem jautājumiem. FICIL aicina atbildīgās institūcijas stiprināt specializēto kompetenci apelācijas instancē, lai veicinātu konsekvenci un prognozējamību visā tiesu sistēmā.
Šie jautājumi ir nozīmīgi investīciju aizsardzībai arī plašākā kontekstā. Saskaņā ar 2026. gada ziņojumu par Latviju 43 % uzņēmumu Latvijā bija diezgan vai ļoti pārliecināti, ka likumi un tiesas aizsargā to investīcijas, salīdzinot ar 37 % 2025. gadā. Šis rādītājs atspoguļo plašāku uzņēmēju uzticību, nevis tikai ELT darbības novērtējumu. Tomēr tas uzsver, kāpēc tiesu sistēmas praktiskā darbība joprojām ir būtiska Latvijas investīciju videi: uzticība ir atkarīga ne tikai no normatīvajiem aktiem, bet arī no tā, vai tos iespējams efektīvi piemērot un izpildīt.
FICIL uzskata, ka specializētā ELT ir svarīga Latvijas investīciju aizsardzības sistēmas daļa. “Prioritātei jābūt tiesas stipro pušu saglabāšanai, vienlaikus nodrošinot, ka tās pienākumiem atbilst pietiekami resursi, specializētas zināšanas un pārredzama darbības rezultātu uzraudzība. Jebkura kompetences paplašināšana jābalsta uz datos un pierādījumos pamatotu kapacitātes plānošanu, regulāri uzraugot lietu skaitu, izskatīšanas ilgumu un neizskatītās lietas. Tas palīdzētu laikus identificēt iespējamos šķēršļus un nodrošināt, ka papildu pienākumi veicina efektīvāku strīdu izšķiršanu,” norāda FICIL Investīciju aizsardzības darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.
Mērķis nav vienkārši izskatīt vairāk lietu, bet gan nodrošināt savlaicīgus, kvalitatīvus un prognozējamus nolēmumus sarežģītos ekonomiska rakstura jautājumos. ELT uzņemoties jaunus pienākumus, Latvijai jānodrošina atbilstošs tās kapacitātes pieaugums un specializēto zināšanu pieejamība visā tiesvedības procesā. Tas ir būtiski efektīvai investīciju aizsardzībai, tiesiskajai noteiktībai un uzņēmējdarbības videi, kurā uzņēmumi var ar pārliecību pieņemt ilgtermiņa lēmumus.
Avoti:
[1] European Commission, 2026 Latvia Country Report: https://commission.europa.eu/document/download/cb87d151-e0ef-4111-b772-84bc679c55c9_en?filename=Country%20report%20-%20Latvia%20-%20EN.pdf
[2] Saeima of the Republic of Latvia, Draft Law “Amendments to the Civil Procedure Law” (Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”), legislative file and accompanying annotation: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/A9FC450E31C4FB51C2258CCA004CE0FE?OpenDocument.