Latvija saskaras ar strukturālu iedzīvotāju skaita samazināšanos, ko veicina ilgstoši zema dzimstība, augsta mirstība un darbspējas vecuma iedzīvotāju emigrācija. Šīs tendences samazina darbaspēka piedāvājumu, mazina jauniešu pārliecību par savu nākotni Latvijā, vājina valsts finanses un liek uzdot nopietnus jautājumus par valsts ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un noturību. Lai gan politiskās diskusijas par migrāciju joprojām ir sarežģītas un demogrāfisko lejupslīdi nav iespējams apturēt ar vienkāršiem risinājumiem, ārvalstu investori aicina jauno valdību rast risinājumus cilvēkkapitāla pieejamības un attīstības problēmām.
Fakti un prognozes
Iedzīvotāju skaita samazināšanās un sabiedrības novecošana kļūst par vienu no Latvijas lielākajiem ilgtermiņa ekonomikas izaicinājumiem. Summārais dzimstības koeficients Latvijā ir samazinājies no 1,57 bērniem uz vienu sievieti 2021. gadā līdz 1,24 bērniem 2024. gadā. Tas ir ievērojami zemāks gan par ES vidējo rādītāju (1,34), gan par paaudžu nomaiņai nepieciešamo līmeni (2,1).[1][2] Vienlaikus paredzamais mūža ilgums Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem OECD valstu vidū. Aptuveni no 56 gadu vecuma mirstības rādītājs gada laikā pārsniedz 1 % un, pieaugot vecumam, strauji palielinās. Tādējādi Latvija zaudē tūkstošiem darba mūža gadu.[3]
Demogrāfisko situāciju vēl vairāk saasina emigrācija. No 2015. līdz 2024. gadam vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 40 gadiem kādu laiku uzturējās ārvalstīs vai emigrēja uz ilgāku laiku. Vislielākā aizplūšana bija vērojama 25–34 gadu vecuma grupā, kas veido nozīmīgu daļu no Latvijas pašreizējā un nākotnes darbaspēka. Šīs tendences jau tagad kavē ekonomikas izaugsmi, jo sarūk darbaspēka piedāvājums, saasinās vajadzīgo prasmju trūkums, tiek kavēta produktivitātes izaugsme un vājināta Latvijas ilgtermiņa konkurētspēja.
Nepietiekami ieguldījumi veselības aprūpē
Latvijas demogrāfisko lejupslīdi pastiprina ilgstoši nepietiekamie ieguldījumi veselības aprūpē. Izdevumi veselības aprūpei Latvijā ir aptuveni 4,3 % no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs ir aptuveni 7–8 % no IKP, un ievērojami atpaliek no Zviedrijas, kur tas ir aptuveni 9–10 % no IKP.[4] Nepietiekamie ieguldījumi veicina sliktākus veselības rādītājus, mazāku līdzdalību darba tirgū, zemāku produktivitāti un lielāku emigrāciju. Šie faktori savstarpēji pastiprinās, vājinot Latvijas darbaspēka un ekonomikas potenciālu.
Nepietiekamu ieguldījumu ekonomiskās sekas ir būtiskas. Pētījumu aplēses liecina, ka, samazinot mirstību Latvijas iedzīvotāju vecuma grupās līdz to ES valstu līmenim, kurās mirstības rādītāji ir viszemākie, ik gadu varētu glābt vairāk nekā 4 000 dzīvību. Tādējādi darba tirgū varētu iesaistīties vai tajā palikt vēl aptuveni 3 000 cilvēku. Ar to vien pietiktu, lai IKP gada izaugsmes temps palielinātos par aptuveni 0,2 procentpunktiem. Šīs aplēses parāda veselības aprūpes ieguldījumu nozīmi gan sabiedrības labklājībā, gan ilgtermiņa ekonomikas izaugsmē, darba tirgus noturībā un valsts konkurētspējā.
Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija un pārvaldība
Darbaspēka trūkumu Latvijā saasina vienotas stratēģijas trūkums darbinieku piesaistei, noturēšanai darba tirgū un prasmju pilnveidei. Ierobežotais finansējums sašaurina Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plāna 2025.–2027. gadam projektā paredzēto pasākumu tvērumu.[5] Turklāt atbildība par cilvēkkapitāla jautājumiem ir sadalīta starp trim ministrijām – Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju. Tā rezultātā trūkst saskaņotu lēmumu un koordinētas rīcības būtiskos jautājumos. Valsts iestādes turpina dublēt darbu, sniedzot līdzīgus pakalpojumus dažādām iedzīvotāju grupām un tādējādi palielinot valsts izdevumus.
Ārvalstu investoru ieskatā cilvēkkapitāla pieejamība un attīstība ir izšķiroši svarīga Latvijas ekonomikas izaugsmei, ilgtspējīgai attīstībai un noturībai. Ja lēmumu pieņemšana netiks centralizēta, vēlams visaugstākajā valdības līmenī, un netiks izstrādāta skaidra, pārdomāta stratēģija ar izmērāmiem mērķiem un tās īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, Latvija riskē arī turpmāk zaudēt cilvēkus. Tas apdraud gan ekonomikas izaugsmes izredzes, gan spēju finansēt pensijas, veselības aprūpi, izglītību un citus publiskos pakalpojumus.
Cilvēkkapitāla attīstība nav skaidri minēta starp četrām prioritātēm, ko Ministru prezidents Andris Kulbergs izvirzīja valdības veidošanas sarunām.[6] Tādēļ ārvalstu investori aicina Andri Kulbergu pārskatīt prioritāšu sarakstu un iekļaut tajā cilvēkkapitāla attīstību. Latvijas pamats ir tās cilvēki, kuri veido ģimenes, attīsta uzņēmumus un uztur publiskos pakalpojumus, uz kuriem mēs visi paļaujamies.
Avoti:
[1] Dubins, S. (25.03.2026.). New study on ageing Latvia: What it means for pension by 2060. Available: https://www.sseriga.edu/new-study-ageing-latvia-what-it-means-pensions-2060
[2] Eurostat. Fertility indicators. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/demo_find__custom_21969834/default/table
[3] Eurostat. Life table by age and sex. Available: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/demo_mlifetable__custom_21969493/default/table
[4] OECD. (12.06.2026.). OECD Economic surveys: Latvia 2026. Available: https://www.oecd.org/en/publications/oecd-economic-surveys-latvia-2026_34d15460-en.html
[5] Izglītības un zinātnes ministija. (2024). Rīcības plāns “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam. https://www.izm.gov.lv/lv/ricibas-plans-cilvekkapitala-attistibas-strategija-2024-2027-gadam
[6] LSM. (27.10.2026). Kulbergs valdības veidošanu sarunās piedāvās jaunu darba modeli un ministru misijas vēstules. Available: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.10.2026-kulbergs-valdibas-veidosanas-sarunas-piedavas-jaunu-darba-modeli-un-ministru-misijas-vestules.a669228/