Valdības nesenie atteikumi pieņemt nepieciešamus lēmumus un spert konkrētus soļus liecina par politiskā atbalsta trūkumu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam 2024.–2027. gadam (Plāns).
Piemēram, ir atlikta grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, pieņemšana un dienas kārtībā ir būtiska noteikumu mīkstināšana. Minētie grozījumi padarītu skaidras naudas darījumus caurskatāmākus, mazinot tā dēvēto “aplokšņu algu” izmaksas un nelegālu darījumu riskus, vienlaikus neierobežojot skaidras naudas apriti un leģitimitāti un neuzliekot it nekādus papildu pienākumus vai ierobežojumus nodokļu maksātājiem. Runa ir tikai par datu apmaiņu starp iestādēm, proti, Finanšu izlūkošanas dienests elektroniski pārsūtītu no kredītiestādēm saņemtos datus Valsts ieņēmumu dienestam.
Plānā tika paredzēts noteikt par primāro algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu, vienlaikus neierobežojot algas izmaksu skaidrā naudā. Taču atbilstoši Darba likuma grozījumi joprojām nav pieņemti, lai gan minētā Plāna pasākuma ieviešanas termiņš bija 2024. gada 30. decembris. Arī šobrīd Labklājības ministrija šādu grozījumu projektu nevirza izskatīšanai.
Ārvalstu investoru skatījumā būtisku ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumu neieviešana apdraud līdz šim panākto progresu, netieši atbalstot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, veicinot nesodāmības sajūtu un mazinot godprātīgo nodokļu maksātāju uzticību. Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina steidzami nodrošināt, lai likumdošanas izmaiņas un citi pasākumi, kas ir būtiski ēnu ekonomikas mazināšanai un kuri turklāt jau ietverti Plānā kā īstenojami, tiktu pieņemti nekavējoties.
Dārga nasta ekonomikai
Ēnu ekonomikas slogs Latvijā joprojām ir viens no lielākajiem reģionā. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums liecina, ka 2024. gadā ēnu ekonomika veidoja 21,4% no IKP, katru gadu valstij atņemot līdz pat 3 miljardiem eiro nodokļu ieņēmumu. Katrs zaudētais eiro ir eiro, kas netiek ieguldīts aizsardzībā, labākās slimnīcās, skolās un publiskās infrastruktūras attīstībā. Ņemot vērā valsts budžeta situāciju, ēnu ekonomikas samazināšana ir izšķiroša Latvijas izaugsmei.
Latvijas valdība 2024. gadā pieņēma Plānu, kas apliecināja valdības apņemšanos ieviest būtiskus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. FICIL Plānu novērtēja atzinīgi un atbalstīja tā izstrādi. Tomēr pašlaik ir novērojamas satraucošas pazīmes, kas liecina par politiskās gribas kritumu un progresa Plāna ieviešanā palēnināšanos. Šāds rīcības trūkums mazina caurspīdīgumu un vājina jau īstenoto reformu efektivitāti.
Lai novērstu šādu scenāriju, FICIL aicina valdību turpināt plāna īstenošanu soli pa solim, ievērojot sākotnējo laika grafiku, skaidri demonstrēt politisko apņēmību ar savlaicīgiem lēmumiem un nodrošināt, lai likumdošanas izmaiņas, kuras ir būtiskas ēnu ekonomikas mazināšanai un kuru pieņemšanas termiņš saskaņā ar Plānu jau ir nokavēts, tiktu pieņemtas nekavējoties.