Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina jaunās valdības darba centrā izvirzīt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investoru skatījumā izaugsme nav vienas politikas jomas jautājums. Tā ir sistēma, kurā cilvēkkapitāls, kvalitatīva pārvaldība, inovācijas un uzņēmējdarbības atbalsts, paredzams regulējums, pārdomāta nodokļu un enerģētikas politika viens otru papildina. Vienkārša risinājuma nav, tāpēc nepieciešama labi koordinēta un pārdomāta politika!
Latvijas attīstības atslēga – inovāciju ekosistēmas
Ierobežotu resursu apstākļos jābūt ļoti mērķtiecīgiem attiecībā uz to, kā tos izmantojam. Latvijas konkurētspēju var stiprināt spēja labāk izmantot un savienot jau pieejamās zināšanas, kapitālu, talantus un infrastruktūru, tādējādi veidojot inovāciju ekosistēmas. Tieši ciešāka sadarbība starp privāto sektoru, augstskolām, pētniecības institūcijām un valsti var ļaut idejām pārtapt produktos un pakalpojumos, pētniecībai – komercializējamos risinājumos, bet uzņēmumiem – starptautiski konkurētspējīgos biznesos, kas palielina produktivitāti un piesaista jaunas investīcijas. Tikai kopīga mērķa sasniegšana, nevis atsevišķi projekti, var pārvarēt sadrumstalotību un veidot produktīvu sadarbības vidi, kas veicina ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību.
Ir jāatzīst, ka nebūtu iespējams vienlīdz intensīvi attīstīt visas nozares, taču turpināt izvairīties no izvēlēm par prioritārajām jomām un nozarēm būtu sliktākais ceļš. Tādēļ nepieciešams izvēlēties ierobežotu skaitu prioritāru specializācijas virzienu, balstoties uz Latvijas kompetencēm, uzņēmumu un pētniecības kapacitāti, globālā pieprasījuma tendencēm un nākotnes izaugsmes iespējām. Tas ir politiski sarežģīti, bet grūtie laiki prasa drosmi. Turklāt šāda izvēle palīdzētu Latvijai beidzot definēt ilgtermiņa redzējumu un veidot skaidrāku valsts tēlu, parādot pasaulei, kur slēpjas Latvijas konkurētspēja un kāpēc ir vērts investēt tieši Latvijā.
Cilvēkkapitāls – inovāciju un produktivitātes pamats
Spēcīgas inovāciju ekosistēmas nav iespējamas bez cilvēkiem ar nākotnei nepieciešamām zināšanām, prasmēm un idejām. Tāpēc nepieciešama ciešāka izglītības un darba tirgus sasaite, mērķtiecīga prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, kā arī lielāka darba devēju iesaiste izglītības procesā. Īpaša uzmanība jāvelta STEM, digitālajām prasmēm un mākslīgā intelekta izmantošanai mācībās un prasmju attīstībā.
Vienlaikus Latvijai nepieciešama mērķtiecīga talantu piesaistes un noturēšanas politika. Tas ietver spēju piesaistīt ārvalstu studentus, pētniekus un speciālistus, kā arī radīt priekšnoteikumus, lai Latvijā studējušie un strādājušie ārvalstnieki izvēlētos šeit veidot savu profesionālo dzīvi.
Kvalitatīva pārvaldība – priekšnoteikums sadarbībai un investīcijām
Uzņēmumiem un investoriem ir nepieciešama valsts, kurai var uzticēties. Tas nozīmē prognozējamu un kvalitatīvu regulējumu, kvalitatīvus un savlaicīgus lēmumus, godīgu konkurenci, efektīvu tiesu sistēmu, mazāku administratīvo slogu un kvalitatīvus publiskos pakalpojumus. Izvēlētajām prioritātēm jābūt sasaistītām ar konkrētiem mērķiem, atbildību, finansējumu un izmērāmiem rezultātiem.
Būtiska ir arī efektīva cīņa ar ēnu ekonomiku. Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi ir priekšnoteikums tam, lai godprātīgi strādājoši uzņēmumi varētu augt un investēt, kā arī lai sabiedrībā tiktu stiprināta solidaritāte. Savukārt ēnu ekonomikas mazināšana palīdz palielināt valsts ieņēmumus un samazināt negodīgas konkurences priekšrocības.
Investori sagaida arī paredzamu un efektīvu nodokļu politiku. Būtiskas nodokļu izmaiņas būtu jāplāno ilgtermiņā, balstoties datos un ietekmes izvērtējumā, ar savlaicīgu uzņēmēju un sociālo partneru iesaisti.
Enerģija – konkurētspējas un noturības priekšnoteikums
Latvijas industrializācijas un investīciju piesaistes iespējas būtiski ietekmē enerģijas pieejamība un cena. Tādēļ nepieciešams attīstīts, konkurētspējīgs un labi funkcionējošs enerģijas tirgus, kas nodrošina uzņēmumiem pieejamas un prognozējamas enerģijas izmaksas. Tas ir īpaši svarīgi energoietilpīgām nozarēm un uzņēmumiem, kas apsver jaunu ražotņu izveidi vai investīcijas Latvijā.
Enerģētikas politika vienlaikus ir arī ekonomiskās un nacionālās drošības jautājums. Investīcijas energoinfrastruktūrā, vietējo enerģijas ražošanas jaudu attīstība, tirgus konkurence un labāka reģionālā integrācija var nodrošināt nepārtrauktu enerģijas piegādi, palīdzēt samazināt izmaksu spiedienu uz uzņēmumiem un radīt priekšnoteikumus jaunu investīciju piesaistei.
Investori sagaida vienotu izaugsmes sistēmu
FICIL skatījumā jaunās valdības uzdevums ir veidot savstarpēji saistītu izaugsmes sistēmu: attīstīt cilvēkus ar nākotnei nepieciešamām prasmēm, veidot vidi inovācijām un sadarbībai, nodrošināt kvalitatīvu un prognozējamu pārvaldību un koncentrēt ierobežotos resursus jomās, kur Latvijai ir potenciāls radīt lielāku pievienoto vērtību.
“Latvijas priekšrocība nevar būt resursu apjoms. Tai jābūt spējai ātri savienot cilvēkus, zināšanas, kapitālu un idejas, pārvēršot tos produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmē. Tam nepieciešama drosmīga, konsekventa un uz sadarbību vērsta valdības rīcība,” uzsver Reinholds Šneiders (Reinhold Schneider) – FICIL valdes priekšsēdētājs un Schwenk Northern Europe vadītājs.