Latvijas šķīrējtiesu reforma ir ieviesusi nozīmīgas tiesiskās garantijas, tomēr joprojām pastāv jautājumi par reformētā regulējuma konsekventu piemērošanu un tā īstenošanas efektivitāti. FICIL aicina izvērtēt esošo šķīrējtiesu institūciju uzraudzības sistēmu, nodrošināt jauno normu vienveidīgu piemērošanu tiesās un sistemātiski uzraudzīt reformas praktisko ietekmi.
Prognozējama un efektīva komercstrīdu izšķiršanas sistēma ir būtiska uzņēmējdarbības vides sastāvdaļa, uz kuru paļaujas investori. Šķīrējtiesa uzņēmumiem var nodrošināt elastību un alternatīvu tiesvedībai valsts tiesās, taču tās vērtība ir atkarīga no procesa kvalitātes, objektivitātes, skaidrām procesuālajām garantijām un pārliecības, ka strīdi tiks izšķirti uzticami.
Grozījumi Latvijas šķīrējtiesu regulējumā, kas stājās spēkā 2024. gada 4. jūlijā, ieviesa būtiskas izmaiņas, tostarp mehānismu Latvijā pieņemtu šķīrējtiesas spriedumu atcelšanai. Grozījumi tika pieņemti pēc Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tomēr reformas efektivitāte ir atkarīga no jauno normu konsekventas piemērošanas, profesionālo standartu ievērošanas un spējas identificēt un novērst trūkumus reformas īstenošanā.[1]
Jaunā regulējuma nekonsekenta piemērošana var mazināt tiesisko noteiktību
Jaunākajā Latvijas reformētā šķīrējtiesu regulējuma juridiskajā analīzē ir aplūkota likumā noteikto šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas pamatu praktiskā piemērošana un identificēti jautājumi par to interpretāciju un vienveidīgu piemērošanu. Analīze uzsver nepieciešamību veidot saskaņotu tiesu praksi, kas skaidrotu jauno tiesību normu piemērošanu.[2][3]
Tiesu kontrolei jānodrošina efektīva aizsardzība gadījumos, kad nav ievērotas būtiskas procesuālās garantijas, vienlaikus nepārsniedzot likumā noteiktās robežas un nepieļaujot šķīrējtiesas sprieduma pārskatīšanu pēc būtības. Skaidra un konsekventa pieeja ir būtiska, lai saglabātu nošķīrumu starp tiesisku tiesas kontroli un šķīrējtiesā izskatītā strīda būtības atkārtotu izvērtēšanu.
Plašāka piekļuve anonimizētiem tiesu nolēmumiem, iespējas tiesnešiem apmainīties ar pieredzi un mērķtiecīga profesionālā pilnveide varētu veicināt reformētā regulējuma vienveidīgāku interpretāciju. Šie pasākumi arī palīdzētu uzņēmumiem un juridiskās jomas profesionāļiem labāk izprast piemērojamos standartus, paredzēt iespējamos juridiskos riskus un pieņemt informētus lēmumus par šķīrējtiesas izmantošanu komercstrīdu izšķiršanā.
Uzņēmumu uzticēšanās stiprināšanai nepieciešama stingrāka uzraudzība un sistemātiska izvērtēšana
Uzņēmumu uzticēšanās šķīrējtiesām ir atkarīga no to institūciju kvalitātes, objektivitātes un uzticamības, kuras administrē šķīrējtiesas procesus. Nepietiekama uzraudzība vai nekonsekventi profesionālie standarti var mazināt uzticēšanos šķīrējtiesai kā komercstrīdu izšķiršanas veidam. Efektīva uzraudzība, skaidri profesionālie standarti un pārredzama atbildība ir būtiski uzticamības saglabāšanai. Sistemātiska reformas uzraudzība palīdzētu identificēt īstenošanas trūkumus, izvērtēt, vai garantijas darbojas praksē, un noteikt, kur nepieciešama turpmāka rīcība.
“Prognozējama strīdu izšķiršana investoriem ir svarīga. Stingrāka uzraudzība un reformas praktiskās ietekmes izvērtēšana palīdzētu uzņēmumiem novērtēt juridiskos riskus un stiprinātu uzticēšanos šķīrējtiesai kā alternatīvai valsts tiesām,” norāda FICIL Tiesu efektivitātes un digitalizācijas apakšgrupas vadītāja Daiga Ziviņa.
FICIL aicina stiprināt uzraudzību un atbildību
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina atbildīgās institūcijas pievērsties trim prioritātēm:
- Izvērtēt esošās šķīrējtiesu institūciju uzraudzības sistēmas efektivitāti, noskaidrojot, vai spēkā esošās likuma prasības, uzraudzības pilnvaras un tiesību normu izpildes nodrošināšanas mehānismi ir pietiekami, un identificējot jomas, kurās varētu būt nepieciešamas regulējuma izmaiņas.
- Veicināt reformētā regulējuma vienveidīgu piemērošanu tiesās, uzlabojot piekļuvi anonimizētiem tiesu nolēmumiem un sekmējot profesionālu pieredzes apmaiņu par likumā noteikto šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas pamatu interpretāciju.
- Izvērtēt reformas praktisko ietekmi, identificējot atkārtotas īstenošanas problēmas, novērtējot, vai jaunās garantijas darbojas atbilstoši iecerei, un nosakot, kur nepieciešami papildu skaidrojumi vai grozījumi tiesību aktos.
Šķīrējtiesu reformas panākumi jāvērtē pēc tā, vai sistēma praksē darbojas uzticami un iegūst uzņēmumu uzticēšanos. Efektīva uzraudzība, konsekventi tiesiskie standarti un sistemātiska izvērtēšana ir būtiski priekšnoteikumi, lai šķīrējtiesa kļūtu par uzticamu komercstrīdu izšķiršanas mehānismu un stiprinātu investīciju aizsardzību Latvijā.
Avoti:
[1] Constitutional Court of Latvia, Judgment of 23 February 2023 in Case No. 2022-03-01, https://www.satversmestiesa.lv/lv/ierosinatas-un-izskatitas-lietas/lieta-nr-2022-03-01. See also: Law of 20 June 2024, Amendments to the Civil Procedure Law, Latvijas Vēstnesis, No. 119, 20 June 2024, https://www.vestnesis.lv/op/2024/119.4. The amendments to the Arbitration Law and the Civil Procedure Law entered into force on 4 July 2024.
[2] Egija Rubene, “Šķīrējtiesas spriedumu atcelšanas institūts Latvijā: pieredze un nākotnes perspektīvas”, Jurista Vārds, 21 October 2025, No. 42 (1412): https://juristavards.lv/zurnals/287307-skirejtiesas-spriedumu-atcelsanas-instituts-latvija-pieredze-un-nakotnes-perspektivas/
[3] Krista Caune and Elvita Rizena, “Šķīrējtiesu regulējums pēc reformas: tiesu prakses izvērtējums”, Jurista Vārds, 8 September 2026, No. 9 (1427): https://juristavards.lv/zurnals/287929-skirejtiesu-regulejums-pec-reformas-tiesu-prakses-izvertejums/