Investīciju lēmumi ir cieši saistīti ar valsts spēju nodrošināt stabilu, skaidru un paredzamu regulatīvo vidi. Tomēr regulatīvā nenoteiktība, atšķirīga prasību interpretācija un nepietiekama valsts un pašvaldību lēmumu koordinācija joprojām ir būtiski šķēršļi investīciju attīstībai Latvijā.
IVN likuma grozījumi – pārbaudījums investīciju vides paredzamībai
Saeimā 2026. gada 29. oktobrī pieņemtie grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (IVN) ir uzskatāms piemērs šai plašākajai problēmai, parādot, kā neskaidri lēmumu pieņemšanas kritēriji un atšķirīga pašvaldību pieeja var radīt papildu riskus investoriem.
Pēc ilgstoša un sarežģīta likumdošanas procesa pieņemtie IVN likuma grozījumi kopumā pilnveido vides prasību regulējumu, tostarp paredzot izmaiņas administratīvajās procedūrās un sabiedrības informēšanā. Tomēr īpašas bažas rada Saeimas pēdējā lasījumā atbalstītā iespēja pašvaldībām noteikt līdz 2000 metru minimālo attālumu no pilsētas vai ciema robežas līdz tuvākajai plānotajai vēja elektrostacijai vai vēja parka robežai, ja šāds ierobežojums pamatots ar attiecīgās teritorijas turpmāko attīstību pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.
IVN procesa būtība ir izvērtēt konkrēta projekta iespējamo ietekmi uz vidi, ņemot vērā tā atrašanās vietu un faktiskos apstākļus. Tāpēc vispārīgu teritoriālu ierobežojumu noteikšanai jābūt īpaši rūpīgi pamatotai. Pašvaldību iesaiste teritorijas attīstības plānošanā un vietējo iedzīvotāju interešu aizsardzībā ir būtiska, tomēr lēmumiem jābalstās pārbaudāmos datos, skaidros kritērijos un caurskatāmā argumentācijā. Ja pašvaldībām tiek piešķirta plaša rīcības brīvība noteikt ierobežojumus, bet to pamatojums un izvērtēšanas kārtība nav pietiekami konkrēta, pieaug risks, ka lēmumus ietekmēs atšķirīga izpratne par teritorijas attīstības prioritātēm, nevis objektīvs izvērtējums.
Papildu nenoteiktību rada arī pārejas noteikumi projektiem, kuru attīstība jau sākta. Atsevišķos gadījumos turpmākā lēmuma pieņemšana būs atkarīga no pašvaldības atzinuma par projekta atbilstību teritorijas plānojumam, kā arī no nosacījumiem par pašvaldībā nodoto ekspluatācijā vai būvatļaujas saņēmušo vēja elektrostaciju kopējo jaudu un projekta iespējamo kumulatīvo ietekmi. Lai gan regulējumā paredzēti konkrēti nosacījumi, investoriem būtiski ir arī tas, cik paredzami tie tiks piemēroti projektiem, kuros jau ieguldīti ievērojami finanšu un laika resursi.
FICIL Enerģijas un industralizācijas darba grupas vadītājs Jānis Zuļķis uzsver: “Investoriem svarīgākais ir paredzams un datos balstīts regulējums. Ja pēc ilgstošas projekta attīstīšanas valsts rada iespēju noteikt jaunus būtiskus ierobežojumus, balstoties uz ļoti plaši interpretējamiem kritērijiem pašvaldību attīstības stratēģijās, tas palielina regulatīvo nenoteiktību un riskē kavēt tieši tās investīcijas enerģētikā, kuras Latvija pati ir definējusi kā nepieciešamas.”
Regulatīvā nenoteiktība – šķērslis investīcijām dažādās nozarēs
IVN likuma grozījumi nav vienīgais piemērs. Līdzīgas problēmas vērojamas arī būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības nozarē, kur investori saskaras ar nesaskaņotām un savstarpēji dublējošām prasībām, atšķirīgu pašvaldību pieeju to interpretācijai un ilgstošām saskaņošanas procedūrām. Šāda prakse apgrūtina projektu plānošanu, pagarina to īstenošanas termiņus un palielina finansēšanas izmaksas. Īpaši būtiski tas ir liela mēroga mājokļu, komerciālās apbūves un infrastruktūras projektu gadījumā, kur kavējumiem ir tieša finansiāla ietekme.
Nenoteiktība skar arī elektroenerģijas infrastruktūras attīstību. Regulatīvās paredzamības jautājumus FICIL ir aktualizējusi arī elektroenerģijas infrastruktūras jomā. Jau 2025. gada februārī FICIL norādīja uz nepietiekamu skaidrību par pārvades sistēmas pakalpojumu pieejamību pēc pārejas perioda beigām 2026. gada 31. decembrī un aicināja savlaicīgi izstrādāt ilgtermiņā paredzamu regulējumu. Šīs bažas tika novērstas vien 2026. gada 26. martā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izdodot pārvades sistēmas pakalpojumu veidu maiņas noteikumus.
Enerģētikā šī problēma ir īpaši nozīmīga, jo Latvijai ir skaidri noteikti mērķi līdz 2050. gadam – stiprināt enerģētisko drošību un palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tomēr stratēģisko mērķu sasniegšanu kavē gan infrastruktūras un finansējuma jautājumi, gan arī sarežģītas atļauju procedūras, ierobežota administratīvā kapacitāte un nepietiekama valsts un pašvaldību sadarbība. Ja valsts līmenī tiek noteiktas attīstības prioritātes, bet to īstenošana vietējā līmenī nav pietiekami koordinēta, investoriem rodas neskaidrība par projektu īstenošanas iespējām un termiņiem. Rezultātā valsts stratēģiskie mērķi var palikt grūti sasniedzami, jo trūkst konsekventas rīcības to īstenošanai.
Valsts attīstības mērķiem jāseko konsekventai rīcībai
FICIL ieskatā ir nepieciešams nodrošināt, lai lēmumi visos pārvaldības līmeņos būtu balstīti datos, skaidros un vienoti piemērojamos kritērijos, kā arī saskanētu ar valsts ilgtermiņa attīstības mērķiem. Pašvaldībām jābūt iespējai pilnvērtīgi iesaistīties lēmumu pieņemšanā, vienlaikus nodrošinot, ka to nostāja ir pamatota ar objektīvu izvērtējumu un caurskatāmu argumentāciju.
Lai stiprinātu investīciju vides paredzamību, FICIL aicina:
- Noteikt skaidrus un objektīvus lēmumu kritērijus gadījumos, kad pašvaldībām ir tiesības noteikt papildu ierobežojumus vai ietekmēt projektu virzību.
- Nodrošināt lēmumu pieņemšanu, balstoties datos un pierādījumos, izvērtējot konkrētā projekta ietekmi, nevis piemērojot vispārīgus ierobežojumus bez pietiekama pamatojuma.
- Veicināt pašvaldību iesaisti valsts stratēģisko mērķu īstenošanā, nodrošinot, ka vietējās attīstības prioritātes un teritorijas plānošanas lēmumi ir saskaņoti ar valsts ilgtermiņa attīstības virzieniem.
- Ievērot investoru tiesisko paļāvību, nodrošinot samērīgu pārejas regulējumu un paredzamus nosacījumus projektiem, kuru attīstībā jau veikti ieguldījumi.
Investori izvērtē Latviju plašākā Ziemeļeiropas reģiona kontekstā. Regulējuma paredzamība nav tikai administratīva ērtība – tā ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa investīcijām, ekonomikas izaugsmei un valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai.