Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu būtiski ietekmē salīdzinoši augstais valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars vairākās nozarēs, kurās pastāv arī privātā sektora alternatīvas. Lai gan pēdējos gados ir īstenoti atsevišķi uzlabojumi pārvaldības un konsolidācijas virzienā, ko savā ziņā veicināja administratīvi teritoriālā reforma 2021. gadā, publiskā sektora klātbūtne joprojām saglabājas strukturāli nozīmīga un atsevišķos segmentos var būt nepietiekami pamatota no efektivitātes viedokļa. FICIL uzsver, ka publiskā kapitāla iesaistei ekonomikā jābūt skaidri definētai un balstītai uz tirgus nepilnību novēršanu, nevis paralēlu komerciālu struktūru uzturēšanu.
Pamatojoties uz Lursoft datu bāzes informāciju par 2024. gadu, Latvijā darbojas aptuveni 65 valsts un 259 pašvaldību kapitālsabiedrības, kas aptver plašu NACE 2. līmeņa nozaru spektru — no veselības aprūpes un komunālajiem pakalpojumiem līdz nekustamā īpašuma pārvaldībai, transportam un atsevišķos gadījumos arī konkurētspējīgām komercnozarēm. Saskaņā ar OECD 2024. gada ziņojumu par Latviju, valsts kapitālsabiedrībās tika nodarbināti 7% no visiem nodarbinātajiem, kas ir 3 reizes vairāk nekā OECD valstu vidējais[1]. FICIL norāda, ka šāda plaša iesaiste rada jautājumus par publiskā sektora funkciju robežām un resursu izmantošanas pamatotību.
Caurspīdīguma un atbildības deficīts publiskā kapitāla pārvaldībā
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir ierobežota caurskatāmība un nepietiekama ārējās uzraudzības efektivitāte. Valsts kontroles dati rāda, ka ievērojama daļa pašvaldību kapitālsabiedrību darbojas bez vidēja termiņa stratēģijām un daudzām ir vāji finanšu darbības rezultāti. Turklāt Valsts kancelejas sagatavotajā ziņojumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām secināts, ka mazāk nekā 40% valsts kapitālsabiedrību publiskoja pilnīgu un pietiekami kvalitatīvu informāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.[2] FICIL uzsver, ka tas norāda uz sistēmisku nepieciešamību stiprināt pārvaldības disciplīnu, caurspīdīgumu un rezultātu orientāciju.
Finanšu tirgus instrumenti, tostarp biržas kotācija, šajā kontekstā var kalpot kā praktisks mehānisms pārvaldības kvalitātes uzlabošanai. Tie ievieš stingrākas atklātības prasības un ārēju tirgus uzraudzību, tādējādi mazinot informācijas asimetriju un iekšējās kontroles nepilnības. Kā veiksmīgu piemēru var minēt Rumāniju, kas laika posmā no 2000. līdz 2019. gadam piecu valsts kapitālsabiedrību IPO enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarēs nodrošināja aptuveni 90 % no kopējiem biržas IPO ieņēmumiem (1,3 miljardi eiro), būtiski veicinot vietējā kapitāla tirgus attīstību[3]. Latvijā līdz 2026. gadam šis instruments no publiskā sektora viedokļa netika izmantots, taču pēdējā laikā ir sperti nozīmīgi soļi tā plašākai ieviešanai arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Proti, 2026. gadā AS “LAU Infra Group” īstenoja pirmo valstij piederošas kapitālsabiedrības publisko akciju piedāvājumu (IPO) Latvijā[4], savukārt Rīgas pašvaldība uzsāka AS “Rīgas namu pārvaldnieks” sagatavošanu akciju kotēšanai biržā[5]. Tomēr akciju tirgus izmantošana publiskā sektora kapitālsabiedrību finansēšanā un pārvaldībā joprojām ir salīdzinoši ierobežota, jo tādi lielie valsts uzņēmumi kā “Latvenergo” un “Augstsprieguma tīkls”, darbojas galvenokārt obligāciju tirgū, kur caurskatāmības prasības ir šaurākas.FICIL uzskata, ka plašāka publiskā kapitāla uzņēmumu iesaiste kapitāla tirgos vienlaikus varētu stiprināt gan uzņēmumu efektivitāti, gan Latvijas finanšu tirgus attīstību. Vienlaikus nepieciešams padziļināti izvērtēt šādas pieejas potenciālos ekonomiskos ieguvumus, riskus un ietekmi uz vērā katras kapitālsabiedrības darbības specifiku un valsts līdzdalības stratēģiskos mērķus.
Nozaru snieguma fragmentācija un strukturālās efektivitātes plaisas
Efektīvāka kapitālsabiedrību pārvaldība sākas ar jautājumu — vai esošie resursi tiek izmantoti iespējami lietderīgi? Latvijā funkciju dublēšanās, sadrumstalota pārvaldība un nepietiekama mēroga ekonomijas (lielo uzņēmumu izmantošanas priekšrocības) izmantošana joprojām ierobežo valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību efektivitāti. To apliecina arī FICIL veiktā analīze, kas atklāj būtiskas atšķirības uzņēmumu finanšu rezultātos atkarībā no to lieluma un nozares. Piemēram, valsts kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma nozarē esošie mikrouzņēmumi vidēji strādāja ar 10 430 EUR zaudējumiem, kamēr mazie un vidējie uzņēmumi uzrādīja pozitīvu peļņu[6]. Vienlaikus ūdensapgādes nozarē zaudējumi novērojami neatkarīgi no uzņēmuma lieluma (mazo un vidējo uzņēmumu grupās), savukārt enerģētikā lielāki uzēmumi spēj efektīvāk izmantot mēroga priekšrocības. Būtiska nozīme ir arī reģionālajām atšķirībām – mazāk attīstītajās pašvaldībās ierobežota administratīvā kapacitāte un investīciju pieejamība var kavēt infrastruktūras attīstību un uzņēmumu efektivitātes uzlabošanu. Tas apliecina, ka uzņēmumu apvienošana nav universāls risinājums – efektivitāti nosaka pārvaldības kvalitāte, izmaksu struktūra un nozares regulējums. Arī Valsts kontrole (2023) norāda uz līdzīgu funkciju dublēšanos pašvaldību kapitālsabiedrībās, aktualizējot nepieciešamību pārskatīt esošo pārvaldības modeli.[7]
FICIL ieskatā mērķim vajadzētu būt lielākai atdevei no katra ieguldītā eiro, nevis tikai uzņēmumu skaita samazināšanai. Iespējamie uzlabojumi/risinājumi varētu ietvert uzņēmumu apvienošanu, ja tā uzlabo darbības efektivitāti, un to pārdošanu privātajiem investoriem, ja turpmāka valsts vai pašvaldības līdzdalība vairs nav stratēģiski vai ekonomiski pamatota.
Reorganizācijas galvenais ieguvums ir iespēja ar mazākiem resursiem radīt lielāku pievienoto vērtību – apvienojot līdzīgas funkcijas, novēršot administratīvo procesu dublēšanos, optimizējot izmaksas un efektīvāk izmantojot infrastruktūru. Tas ļautu ne tikai samazināt uzturēšanas izdevumus, bet arī novirzīt ietaupītos līdzekļus pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un investīcijām. Īpaši nozīmīgi tas ir pašvaldībās, kur paralēli vienā pašvaldībā darbojas vairāki nelieli uzņēmumi ar līdzīgām funkcijām, kā to ilustrēja Bauskas un Dienvidkurzemes novados īstenotās reorganizācijas, lai palielinātu darbības efektivitāti6. Vienlaikus reģionālo atšķirību mazināšanai nepieciešams stiprināt mazāk attīstīto pašvaldību administratīvo kapacitāti un nodrošināt vienlīdzīgāku piekļuvi investīcijām komunālajā infrastuktūrā, ko pie maza budžeta varētu veicināt ar dažādu funkciju centralizāciju (grāmatvedību, IT utt.).
Savukārt privātā sektora iesaiste varētu mazināt pašvaldību finansiālo slogu un veicināt konkurenci. Šādas pieejas potenciālu ilustrē ilustrē SIA “Gren Latvija”[8] centralizētais siltumapgādes pārvaldības modelis. Papildus tam FICIL aicina attīstīt nekustamā īpašuma investīciju fondu (REIT) regulējumu, kas ļautu piesaistīt privāto kapitālu nekustamā īpašuma un atbilstošiem infrastruktūras projektiem, dažādot finansējuma avotus un radīt iespējas efektīvāk izmantot publiskos aktīvos ieguldīto kapitālu.[9] Tādējādi mērķis ir izvērtēt, kurās nozarēs un kādā apmērā valsts līdzsdalība ir nepieciešama un pamatota, vienlaikus nodrošinot efektīvu resursu pārvaldību, zemākas izmaksas un kvalitatīvākus pakalpojumus sabiedrībai.
Valsts kapitālsabiedrību potenciāls infrastruktūras attīstībā un inovācijas veicināšanā
Valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā tradicionāli tiek pamatota ar būtisku sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu un tirgus nepilnību mazināšanu. Tomēr FICIL uzsver, ka atsevišķos segmentos Latvijā šī iesaiste pārsniedz sabiedrisko funkciju robežas un var radīt efektivitātes zudumus, īpaši nozarēs ar attīstītu privāto konkurenci. Vienlaikus tiek atzīts, ka stratēģiski nozīmīgās jomās, piemēram, enerģētikā un veselības aprūpē, valsts kapitālam var būt nozīmīga loma ilgtermiņa investīciju un sistēmiskas attīstības nodrošināšanā, ja tam ir skaidrs mandāts un konsekventa pārvaldības struktūra. Piemēram, Eiropas pieredze rāda, ka valsts uzņēmumi var būt būtiski inovāciju virzītāji, ja tiem ir skaidrs stratēģiskais mandāts. Zviedrijas “Vattenfall” iegulda ievērojamus līdzekļus pētniecībā un attīstībā[10], savukārt Francijas “EDF” darbojas kā valsts enerģētikas stratēģijas īstenošanas instruments ar ilgtermiņa orientāciju līdz 2050. gadam[11].
Latvijas publiskā kapitāla pārvaldības sistēmai nepieciešama mērķtiecīga reforma, kas balstīta efektīvākā resursu izmantošanā, lielākā caurspīdīgumā un skaidri definētos stratēģiskajos mērķos. FICIL aicina politikas veidotājus regulāri izvērtēt valsts un pašvaldību līdzdalības ekonomisko pamatojumu, mazināt funkciju dublēšanos, centralizējot administratīvās funkcijas un īstenojot ekonomiski pamatotu kapitālsabiedrību reorganizāciju, īpaši attiecībā uz mazajām kapitālsabiedrībām. Vienlaikus nepieciešams stiprināt pārvaldības standartus un darbības rezultātu uzraudzību, kā arī paplašināt privātā kapitāla piesaistes iespējas, izvērtējot kapitālsabiedrību kotēšanu biržā un attīstot nekustamā īpašuma investīciju fondu (REIT) regulējumu. Valsts līdzdalība prioritāri jākoncentrē jomās, kur tā ir stratēģiski pamatota un spēj veicināt infrastruktūras attīstību, inovācijas un ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.
Izmantotā literatūra:
[1] OECD. (2024). OECD economic surveys: Latvia 2024. OECD Publishing. https://doi.org/10.1787/dfeae75b-en
[2] Valsts Kanceleja. (2024). Publicēts pārskats par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām 2024. gadā. Pieejams:https://valstskapitals.gov.lv/lv/jaunums/publicets-parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-2024-gada
[3] OECD (2022), Capital Market Review of Romania: Towards a National Strategy, OECD Capital Market Series, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9bfc0339-en.
[4] Eversheds Sutherland Bitāns. (06.07.2026.). Mūsu komanda konsultē LAU Infra Grupu. Pieejams: https://www.eversheds-sutherland.com/lv/latvia/insights/eversheds-sutherland-bitans-advises-lau-infra-grupa?
[5] Rīgas valstspilsētas pašvaldība. (26.02.2026.). Par Rīgas namu pārvaldnieka kotēšana biržā. Pieejams: https://www.riga.lv/lv/par-rigas-namu-parvaldnieka-kotesanu-birza?
[6] FICIL. 2026. FICIL study on the performance of SOEs from 2022 till 2024. Available: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2026/11/Tehniska_analize_LV.pdf
[7] Latvijas Republikas Valsts Kontrole. (15.06.2023.). Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās. Pieejams: https://lrvk.gov.lv/lv/jaunumi/pasvaldibam-vispusigak-un-kritiskak-javerte-lidzdaliba-kapitalsabiedribas
[8] Gren. Mūsu pakalpojumi. Pieejams: https://gren.com/lv/pakalpojumi/
[9] FICIL. FICIL Position on Investment protection 2025. Available: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2025/10/IPCE-FICIL-POSITION-PAPER-ON-INVESTMENT-PROTECTION_ENG.pdf
[10] Vattenfall. (2024). Breaking society free from fossil fuels. Available: https://group.vattenfall.com/globalassets/com/sustainability/vattenfall-annual-and-sustainability-report-2024.pdf
[11] OECD (2025), State-Owned Enterprises and Sustainability: Leading by Example, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/c99c7ef0-en.