26.aprīlī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras (AHK) rīkotajā diskusijā “Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei”, politikas veidotāji un ārvalstu investori apsprieda tādas investīciju piesaistei būtiskas tēmas kā darbaspēka pieejamība, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomas valsts attīstībā un administratīvais slogs. Tieši augstais administratīvais slogs tika apspriests visplašāk un sasaistīts gan ar lēno valsts pārvaldes digitalizāciju, gan diskutējot par pašvaldību atbildību sloga mazināšanā.
“Lai arī šī gada fokusā investoriem lielā mērā bija administratīvā sloga jautājumi, visvairāk investori sagaida skaidru rīcību no politikas veidotājiem, aicinot pāriet no vārdiem uz darbiem, lai lietas par ko mēs runājam esošajā brīdī, nokļūst arī politikas veidotāju dienaskārtībā. ” – atklājot diskusiju uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja, Zlata Elksniņa-Zaščirinska
AHK, prezentējot Austrumeiropas un Centrāleiropas uzņēmumu konjunktūras aptauju, turpināja uzsvērt, ka Latvijas investīciju klimats ir pasliktinājies – 16 valstu grupā pēc investīciju pievilcības, Latvija ierindojas 6.vietā, savukārt Igaunija un Lietuva ieņem pirmās divas vietas. “Galvenās problēmas, ar kurām saskaras mūsu aptaujātie investori, ir kvalificēta darbaspēka trūkums, politikas veidotāju vājais darbs un nodokļu slogs un īpaši, administratīvais slogs nodokļu jomā. Mēs redzam, ka Lietuva un Igaunija ir izveidojušas ļoti skaidru investoru profilu un valsts vīziju, kas jāizdara arī Latvijai.” sacīja AKH vadītājs Florians Šrēders.
Plaši tika pārspriests administratīvais slogs būvniecības jomā. Nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmuma Vastint pārstāvis Romāns Astahovs diskusijas ievadā norādija, “mums būvprojekts bija jāsaskaņo ar 24 iestādēm, no dienas, kad izvēlējāmies arhitektu līdz dienai, kad svinējām spāru svētkus pagāja 6.5 gadi, pabeidzot projektu, būs pagājuši vairāk kā 7 gadi.” Politikas veidotāji apstiprināja, ka plāns birokrātijas mazināšanai būvniecības jomā ir tapis un to plānots ieviest, līdz ar to politikas veidotājiem ir aktuāls temats. Klātesošie investori diskutēja arī par pašvaldību lomu birokrātijas mazināšana, jautājot par Rīgas plāniem padarīt pilsētu pievilcīgāku investoriem un pieprasot pašvaldībām ciešāku savstarpējo sadarbību.
Uzņēmēji diskusijas laikā izcēla publisko iepirkumu jomā pastāvošo favorītismu pret valsts kapitālsabiedrībām, kas negatīvi ietekmē godīgu konkurenci. Tāpat, investori lūdza ievērot tiesiskuma principus kapitālsabiedrību pārvaldībā. Diskusijas laikā Ekonomikas un Satiksmes ministri apstiprināja, ka ministriju fokusā ir, gan valsts kapitālsabiedrību favorītisma problēmu izskatīšana publiskajos iepirkumos, gan kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumi.
Diskusijas noslēgumā, klātesošie viesi pārsprieda cilvēkkapitāla stratēģiju darbaspēka pieejamības uzlabošanai. Investori rosināja veikt uzlabojumus izglītības sistēmā, kā arī uzsākt darbu pie “viedas” imigrācijas stratēģijas izveidošanas un pilnveidot cilvēkkapitāla attīstības plānu.
Politikas veidotāji un investori atzinīgi novērtēja progresu, kas pēdējo gadu laikā panākts ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, tomēr norādīja, ka valstī vēl pastāv nesodāmības sajūta nodokļu nemaksātājiem un aicināja stiprināt VID kapacitāti un instrumentus ēnu ekonomikas mazināšanai un jautāja par potenciālajiem “labumu groziem”, ko varētu saņemt godīgie nodokļu maksātāji.
Rīgas domes priekšsēdētājs, Valsts kontrolieris, Ekonomikas, Finanšu un Satiksmes ministri vienprātīgi atzina, ka, lai sekmētu investīciju izaugsmi ir jāmazina administratīvais slogs uzņēmējiem un pauda pārliecību, ka sakārtojot svarīgos esošo investoru problēmjautājumus, Latvija spēs arī vairāk piesaistīt jaunas investīcijas.
Diskusija “Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei” notika 26.aprīlī, prezentējot pētījuma “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023” rezultātus un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras ” Konjunktūras aptauja 2024” rezultātus. Diskusijas video ieraksts pieejams: https://www.ficil.lv/media/ficil-sentiment-index-2023/
FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā.
AHK veic uzņēmumu konjunktūras aptauju kopā ar 16 citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm kopš 2006. gada. Šī gada aptaujā piedalījās 1535 šī reģiona uzņēmēji, no tiem 76 bija no Latvijas.