Jaunākais ārvalstu investoru vērtējums par Latvijas investīciju klimatu liecina par arvien polarizētāku skatījumu. Latvijai un Baltijas valstīm kopumā piemīt patiesi nozīmīgs inovāciju virzīts investīciju potenciāls un labs pamats inovāciju ekosistēmas attīstībai. Tomēr Baltijas valstis cieš no ilgstošām strukturālām problēmām un pārsteidzošas koordinācijas un komunikācijas trūkuma, jo divas pasaules — pētnieku vide un privātā sektora/ārvalstu investoru vide — lielākoties pastāv atrauti viena no otras. Tas noved pie publiskā finansējuma izšķērdēšanas, zaudētām investīciju un inovāciju iespējām, kā arī kavē ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.
Šie secinājumi ir atspoguļoti jaunākajā Foreign Investors’ Council in Latvia pētījumā Sentiment Index, kas tapis sadarbībā ar RTU Riga Business School. Pētījums balstīts uz Latvijā strādājošo ārvalstu investoru un visu trīs Baltijas valstu pētnieku viedokļiem.
Arvien polarizētāks skatījums uz Latvijas investīciju klimatu
Ārvalstu investoru vērtējums par pašreizējo investīciju klimatu Latvijā ir mēreni pozitīvs, taču arvien polarizētāks — tajā vienlaikus atzīts progress un pieaugoša neapmierinātība ar neatrisinātām strukturālām problēmām. Cilvēkkapitāls ir kļuvis par steidzamāko iekšpolitikas jautājumu. Investori aicina politikas veidotājus — īpaši pirms 2026. gada rudens Saeimas vēlēšanām — izglītību, darbaspēka pieejamību un demogrāfijas politiku noteikt par stratēģiskām valsts prioritātēm.
Pašreizējā valdības krīze Latvijā raisa ārvalstu investoru bažas par politikas veidotāju spēju risināt kritiski svarīgus jautājumus, strādāt kā vienotai komandai un koordinēt valsts institūciju darbu.
Strukturālie šķēršļi kavē inovācijas un konkurētspēju
Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir uzticams pamats, lai kļūtu par inovāciju līderēm noteiktās jomās. Taču abas kopienas — pētniecības institūcijas un privātais sektors — joprojām lielā mērā darbojas atrauti viena no otras. Šķēršļi sniedzas daudz tālāk par finansējuma jautājumiem. Ņemot vērā šos šķēršļus, ir grūti aptvert, cik daudz ir pazaudētu iespēju, kas varēja veicināt inovācijas, ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā, ka publiskais finansējums ir viens no galvenajiem pētniecības institūciju finansēšanas avotiem, rodas vēl būtiskāks jautājums — cik daudz nodokļu maksātāju līdzekļu ir izšķērdēts?
Laiks pāriet no noturības uz konkurētspēju
Pēc FICIL ieskata, Latvijai un Baltijas valstīm kopumā ir pienācis laiks pacelt latiņu — pāriet no modeļa, kas koncentrējas uz noturību un stabilitāti izdzīvošanas vārdā, uz konkurētspēju, kuras pamatā ir inovācijas, elastība, vietējo resursu izmantošana un unikālu priekšrocību attīstīšana.
Pētījumā arī sniegti secinājumi par to, kā atraisīt Latvijas un Baltijas investīciju un inovāciju potenciālu, kādus ieguvumus spētu gūt no ciešākas pētniecības, attīstības un inovāciju sadarbības starp Baltijas valstīm, kā arī izcelti galvenie ārvalstu investoru un Baltijas pētnieku vēstījumi nacionālā, Baltijas un ES līmeņa politikas veidotājiem. Šie secinājumi tiks prezentēti un apspriesti 28. maijā augsta līmeņa pasākumā “Beyond Borders: Investment & Innovation in the Baltics”, ko organizē FICIL.