03.04.2020
[ENG]
Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.
Kā uzsver pētījuma autori, SSE Riga profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskā sektora pārstāvjiem informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujātajiem uzņēmumiem pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5 līdz pat 100%.
Kā būtiskākās problēmas ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti. Runājot par ilgtermiņa jautājumiem, uzņēmumi uzsver izaicinājumu saglabāt darbinieku un klientu apjomu, ieņēmumu sarukšanu un saimnieciskās darbības samazināšanos, nenoteiktību attiecībā uz turpmākiem mobilitātes ierobežojumiem, nenoteiktību finanšu sektora attīstībā, produktu un pakalpojumu pieprasījumā, kā arī izmaiņas vispārējā patērētāju un uzņēmumu uzvedībā. Kā uzsver FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone: “Ir pāragri spriest par konkrētām sekām, kas izriet no Covid-19 izplatības, tomēr ir svarīgi turpināt informācijas apmaiņu, pieņemt lēmumus un komunicēt par būtiskiem jautājumiem, un iespējamiem risinājumiem. Ne mazāk svarīgi ir jau šodien uzsākt aktīvu darbu pie ekonomikas atveseļošanās plāna. Grūtos laikos ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu, tāpat neaizmirst par ilgtermiņu. Ja sākumā šķita, ka tas ir sprints, tad nu ir skaidrs, ka Covid-19 izplatības seku novēršana būs maratons. Ir jāstrādā vienoti, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kuriem sabiedrība un uzņēmumi saskaras šodien un lai mēs būtu gatavi brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. FICIL turpina aktīvu sadarbību ar valsts institūcijām, jo ir būtiski dalīties kā vietējā, tā arī starptautiskā pieredzē, izmantot labāko praksi, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi ilgtermiņā.”
Vaicājot par pašreiz veiktajiem pasākumiem situācijas negatīvo seku mazināšanai vairākums investoru minēja izmaksu un izdevumu samazināšanu, kas diemžēl ietver arī darbinieku atlaišanu. Starp citām aktivitātēm uzņēmēji min pāreju uz attālinātu darbu un vēl stingrāku iekšējo drošības noteikumu ieviešanu uzņēmumos, kā arī valdības noteikto Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu. Daži uzņēmumi aktīvi meklē palīdzību, piedaloties biznesa organizāciju komunikācijā vai konsultējoties un gūstot finansiālu atbalstu no mātesuzņēmumiem ārzemēs. Pozitīvi, ka vairāki uzņēmumi īsteno sociāli atbildīgas aktivitātes, piekopjot labāko praksi krīzes laikā. Kas attiecas uz mātesuzņēmumiem, daži jau ir pievērsušies likviditātes jautājumiem un augstākā līmeņa krīzes pārvaldībai.
Aptaujā tika noskaidrota iespējamā ilgtermiņa ietekme uz kopējo ekonomiku, uz kuru atbildes svārstījās no negatīvām līdz pozitīvām. Starp negatīvajām ilgtermiņa sekām ārvalstu investori minēja bezdarba pieaugumu, uzņēmumu likvidāciju, un globālās ekonomikas lejupslīdi. Tomēr daļa investoru paredz arī zināmas pozitīvas sekas Covid-19 rezultātā, kā piemēram, iespējamu attālinātas uzņēmējdarbības efektivitātes uzlabošanu, digitālo prasmju attīstību, kā arī pozitīvas izmaiņas patērētāju uzvedībā un vērtībās.
Lai stabilizētu biznesa vidi un Latvijas ekonomiku kopumā, ārvalstu investori politikas veidotājiem iesaka tādus pasākumus kā slimības atvaļinājumu atbalstu un aizdevumu garantijas. Investori arī uzsver, ka ir jāuzlabo komunikācija attiecībā uz Covid-19 ietekmi, jānodrošina efektīvs atbalsts medicīnas nozarei cīņā pret pandēmiju, kā arī aicināja politikas veidotājus plānot taktiski: “Valdībai jāizstrādā pēckrīzes valsts atveseļošanās plāns un jānovērtē kuri ES līdzfinansētie projekti varētu atgriezt un veicināt naudas plūsmu ekonomikā. ” – Pakalpojumu uzņēmums. Kopumā vēstījumos uzsvērta vajadzība pēc politikas veidotāju ātras un stratēģiskas darbības, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz investīciju klimatu Latvijā.
FICIL cer, ka šis ziņojums politikas veidotājiem kalpos par pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai tā, lai uzņēmumi spētu veiksmīgi atgūties no krīzes.