Intervija publicēta laikrakstā Dienas Bizness 2022. gada 4. oktobrī

Žurnālists: Māris Ķirsons

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca.

Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi – uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Jau ir uzņemts kurss, lai būtiski palielinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu no vēja un saules. Lai šie nodomi nepaliktu tikai ieceru līmenī, ir nepieciešami valsts lēmumi birokrātisko šķēršļu mazināšanai, investīcijām elektroenerģijas pārvades sistēmā, kas ļautu saules un vēja radītajai elektroenerģijai nonākt pie patērētājiem. Šajā jautājumā nav runa tikai par Augstsprieguma vai Sadales tīklu, bet gan par visu elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūru kontekstā ar atjaunojamo energoresursu jaudu palielināšanu, ko iecerējuši veikt privātie investori. Pašlaik ir vairāki nelieli darbi, kuri ir paveikti, taču šajā jomā vēl daudz darāmā. Nav noliedzams, ka būtu nepieciešama analīze par birokrātisko procedūru ilgumu, to termiņiem, vienlaikus cenšoties izprast, kur ir tās šaurākās vietas, kurās ir nepieciešami uzlabojumi. Atjaunojamie energoresursi ir ļoti būtiski, lai veicinātu enerģētisko neatkarību. Tie ir ilgtermiņa projekti, un tiem ir jāatbilst visām drošības prasībām, taču attiecīgie procesi var noritēt daudz ātrāk nekā pašlaik.

Tāpat būtu visā valstī jānodrošina vienāda attieksme un pieeja pret tiem investoriem, kuri vēlas konkrētā vietā izveidot saules paneļu vai vēja staciju parkus. Nav pieļaujams, ka vienā pašvaldībā ir viena attieksme, bet citā ir pavisam citāda. Tā kā investoriem ir pieredze atjaunojamo energoresursu projektos ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, ir redzama atšķirība birokrātisko procedūru ilgumā, kā arī pašvaldību lomā lēmumu pieņemšanā. Iespējams, lai radītu izpratni par šo projektu nozīmību sabiedrībai, ir vajadzīgas arī plašākas diskusijas, kurās piedalītos ne tikai potenciālie investori un vietējie iedzīvotāji, bet arī nozares eksperti, valsts iestāžu amatpersonas un pat valdības locekļi.

Kas būtu otrs svarīgākais īstermiņa darbs?

Likumdošanas kvalitāte. Tas, ka Latvijā diemžēl joprojām klibo likumdošanas procesu kvalitāte, nav nekas jauns. To apliecina arī iepriekš minētais jautājums par atjaunojamo (saules un vēja) energoresursu attīstību. Ārvalstu investoru padome Latvijā ir lūgusi novērst iesakņojušos praksi, ka konceptuāli priekšlikumi, kuri nav pārrunāti ar tos skarošajiem sektoriem un uzņēmumiem, likumu grozījumiem tiek iesniegti uz trešo lasījumu. Turklāt visi būtu ieguvēji, ja grozījumu un ierosinājumu autori pamatotu savu vēlmi, vienlaikus norādot gan ieguvumus, gan trūkumus un, protams, arī to, ar ko ir veiktas konsultācijas minēto izmaiņu sakarā. Izmaiņu tapšanā ir jāiesaista visi – iedzīvotāji, uzņēmēji, valsts iestādes, tādējādi arī uzlabotos likumdošanas kvalitāte un tiktu sasniegti sabiedrībai būtiski mērķi. Un galu galā Ārvalstu investoru padome Latvijā par likumdošanas kvalitāti runāja jau 2019. gadā, kad vēl nebija Covid-19 pandēmijas un tās ietekmes uz likumdošanas procesu.

Kas ir trešais svarīgākais īstermiņa darbs?

Digitalizācija. Tā nav zinātniskā fantastika, tā ir realitāte mūsdienu pasaulē. Nākamajā valdībā būtu jābūt vienam atbildīgajam par digitalizāciju. Tas var būt, piemēram, digitalizācijas ministrs (ar skaidru politisko mandātu un komandu), kas valsts līmenī būtu atbildīgs par valsts digitālo transformāciju, tās stratēģiju un iedzīvināšanu attiecībā uz visiem – valsts un pašvaldības iestādēm, lieliem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem utt. Tas būtu valsts līmeņa atbildīgais gan stratēģiskā, gan operacionālās vadības līmenī. Vienots skatījums un vienots komandpunkts ļautu sekmīgāk īstenot digitalizāciju visos līmeņos, vienlaikus ietaupot resursus gan attiecībā uz zināšanu pārnesi, gan iepirkumiem. Tāpat jārod iespēja darbam piesaistīt augstākas kvalifikācijas speciālistus, kas paaugstinātu digitālās kompetences publiskajā sektorā. Svarīgi būtu stratēģiski veidot vienotu digitālo prasmju politiku visā valstī, kas aptver gan sabiedrības, gan publiskā sektora un privāto uzņēmumu vajadzības. Diemžēl starptautiskie pētījumi rāda, ka Latvija digitālo prasmju reitingā ir salīdzinoši zemā pozīcijā, un tāpēc jādomā, kā paaugstināt valsts konkurētspēju šajā sfērā. Digitālā transformācija ir jāveicina ne tikai publiskajā sektorā, bet arī mazajos un vidējos uzņēmumos, jo lielajiem uzņēmumiem ir vieglāk digitalizēties, ieviest dažādus jauninājumus. Šo situāciju skaidri rāda DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības) indekss (2021. gadā Latvija bija 17. vietā 27 ES dalībvalstu vidū). Pašlaik jau notiek darbs pie dažādām digitalizācijas atbalsta programmām, bet ir vajadzīgs vienots komandcentrs un atbildība par sasniegtajiem vai nesasniegtajiem rezultātiem.

Kas būs jaunās valdības svarīgākie ilgtermiņa darbi?

Viena no tēmām noteikti būs ēnu ekonomikas apkarošana. Jā, ar to Latvijā darbs notiek jau vairāk nekā 20 gadus, tomēr pēdējo gadu laikā progress ir neliels, tāpēc Ārvalstu investoru padome Latvijā piedāvā nozīmēt vienu atbildīgo cīņai ar ēnu ekonomiku un definēt, izvirzīt mērķi, kāds būtu jāsasniedz.

Vēl viena būtiska darbības sfēra ir cilvēkkapitāls un tā efektīva izmantošana. Ārvalstu investoru padome Latvijā gan šogad, gan iepriekšējos gados savās rekomendācijās cilvēkkapitāla jautājumiem ir pievērsusi būtisku uzmanību. Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedri vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz darbaspēka kvalitāti, norādot, ka šajā segmentā ir viens no mazākajiem progresiem. Pašlaik jaunos speciālistus sagatavo mācību iestādes, kuras atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā, savukārt cilvēku pārkvalifikāciju (jaunu zināšanu un iemaņu apguvi) īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra, kas ir Labklājības ministrijas paspārnē. Vienlaikus ir novērots, ka ne visas prasmes, kuras tiek iegūtas pārkvalifikācijā, ir vērstas uz nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tieši tāpēc šīs programmas izstrādē ir jāpiesaista darba devēji, vienlaikus ļoti rūpīgi analizējot pētījumus un datus par darba tirgus pašreizējām vajadzībām un to, kādas kvalifikācijas darbaspēks būs pieprasīts nākotnē. Ir jābūt saiknei starp to, ko māca, un to, kas ir pieprasīts darba tirgū.

Trešais būtiskais ilgtermiņa darbības virziens ir valsts pārvaldes reforma, kuras pamatā būtu veicināt efektīvu sadarbību starp dažādiem resoriem. Diemžēl pašlaik pārresoru jautājumos vairāk novērojama sadrumstalota attieksme. Piemēram, Eiropas Zaļais kurss (Green Deal) ir spilgts piemērs, kur iesaistītas vairākas ministrijas (Ekonomikas, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) ar atsevišķiem elementiem, bet nav izvirzīts viens atbildīgais. Valsts pārvaldes reformu nepieciešams ieviest pēc dažādu valsts iestāžu, aģentūru funkciju izvērtēšanas, pārskatot dažādu līmeņu iestāžu funkcijas (vai nav to pārklāšanās vai dublēšanās ar citām iestādēm), darbības efektivitāti un pat nepieciešamību pēc konkrētās darbības, tādējādi ilgtermiņā sasniedzot mērķi – mazas, efektīvas valsts pārvaldes.