Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā ir sasniedzis viszemāko vērtību, sasniedzot 1.9 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem ir nokrities par 0.4 punktiem. Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023”.
“Šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi – samazinājies to investoru skaits, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā: no 79% 2022. gadā līdz 67% 2023. gadā. Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums. Turklāt augstais birokrātijas slogs uzņēmumiem noved pie liela darba apjoma un augstākām izmaksām kā rezultātā cieš gala patērētāji. Latvijas izaicinājums ir ilgtermiņa vīzijas definēšana, kas iezīmētu skaidru stratēģiju par nepieciešamām pārmaiņām. Vīzija ir ļoti būtiska, lai investori justos droši un gaidīti Latvijā,” norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Investīciju klimatu Latvijā investori vērtē ar vēsturiski viszemāko vērtējumu. Jautāti par iemesliem zemajam vērtējumam, vairākums investoru izceļ ģeopolitisko situāciju, minot arī kvalificēta darbaspēka nepieejamību, augstas darbaspēka izmaksas un nepārdomātu normatīvo regulējumu. Vienlaikus ievērojami zemāk investori novērtējuši arī politikas veidotāju darbu investīciju piesaistē – ar 2.4 punktiem 5-punktu skalā. Tas ir zemākais vērtējums kopš 2017. gada. Lai arī ir uzlabojusies komunikācija ar politikas veidotājiem un ir jūtama viņu vēlme ieklausīties, investoru skatījumā, trūkst reālas rīcības. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu Latvijas stiprās puses.
gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta tieši administratīvajam slogam, tieši to izceļot kā būtisku faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju un investīciju piesaisti. Administratīvo slogu Latvijā rada augsts birokrātijas līmenis, koordinācijas trūkums starp publiskā sektora iestādēm, izmērāmu mērķu neesamība valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem un sarežģīts normatīvais regulējums. Administratīvais slogs vērojams it visās jomās – būvniecībā, nodarbinātībā, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanā, u.c. Investori norāda, ka administratīvais slogs rada papildu darbu, sadārdzina izmaksas un rada nenoteiktības sajūtu, atturot no tālākām investīcijām Latvijā.
Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri jārisina valsts pārvaldei. Tie ir saistīti ar darbaspēka pieejamību un cilvēkkapitāla attīstību, publiskā sektora modernizāciju, caurpīdīguma un paredzamības nodrošināšanu, kā arī godīgas konkurences veicināšanu valsts kapitālsabiedrību un uzņēmumu starpā. Šie problēmjautājumi tostarp iezīmē jomas, kurās investori vērtējumā, bijis vismazākais progress pēdējā gada laikā, pieprasot tūlītēju rīcību no politikas veidotājiem!
Kopumā tikai 67% investoru apstiprinājuši, ka plāno turpināt investīcijas Latvijā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem pētījuma vēsturē. Vairāki investori atzīst – investēt citās Baltijas valstīs ir kļuvis vieglāk, gan iekšējā tirgus lieluma, gan zemākas birokrātijas dēļ. Savukārt tie investori, kas vēl nav izlēmuši, sagaida skaidru vīziju par valsts attīstību.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu un Vācijas – Baltijas tirdzniecības kameru 26. aprīlī, plkst. 10.00 organizē diskusiju “Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei” kuras laikā iepazīstinās ar pētījuma rezultātiem. Diskusija būs skatāma tiešraidē FICIL “Youtube” kanālā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā https://www.lsm.lv/ latviešu valodā un https://eng.lsm.lv/ angļu valodā.
Par pētījumu
FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksu 2015. gadā izveidoja FICIL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas Augstskolu (REA). Pētījuma galvenais mērķis ir veicināt pierādījumos balstītus politikas lēmumus, kas sekmētu labvēlīgu investīciju klimatu Latvijā. Šīs ir devītais investīciju vides ziņojums un līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šis ziņojums balstās uz intervijām – situāciju analīzēm ar ārvalstu investoriem. No 2024. gada februāra līdz marta sākumam tika intervēti 66 ārvalstu uzņēmumu vadītāji Latvijā, kuru ieguldījums Latvijas ekonomikā ir būtisks, veidojot turpat ceturto daļu (24%) no uzņēmumu maksāto nodokļu ieņēmumiem, 33% no kopējās peļņas un vairāk nekā ceturto daļu (26%) no kopējā darbaspēka ārvalstu uzņēmumos Latvijā.