Marta Jaksona, FICIL izpilddirektore
Marta Jaksona

“Esam gatavi tam vai neesam, bet jaunā globālā biznesa valoda šodien ir angļu valoda”, tā konstatē Hārvardas biznesa skolas asociētā profesore Nīlija, aprakstot tendences lielo starptautisko uzņēmumu darbībā Amerikā, Eiropā un Āzijā. Uzņēmējdarbībā arvien vairāk vērojam tendences darboties pāri robežām. Neskatoties uz to, kur izvēlēta uzņēmuma bāzes vieta, tajā nereti strādā cilvēki no piecām, desmit un vairāk valstīm, kuri ikdienā sadarbojas ar vismaz tikpat daudz cilvēkiem citās pasaules valstīs. Ekonomiskās priekšrocības brīvi darboties pāri robežām ir arī viens no ES vienotā tirgus izveides pamatiem.

Arī strauji augošā jaunuzņēmumu kopiena attīstās lielākoties tieši tāpēc, ka viņu darbības modelis un filozofija sniedzas pāri robežām. Labs piemērs ir 2012. gadā dibinātais latviešu uzņēmums Infogr.am, kas piedāvā datu vizualizācijas rīku, ar kura palīdzību iespējams izveidot interaktīvas diagrammas, infografikas un kartes. To lieto mārketinga speciālisti, mediju kompānijas un studenti visā pasaulē. Infogr.am ir piesaistījis vairāk nekā 3 miljonus lietotāju, kas radījuši vairāk nekā 5 miljonus diagrammu un infografiku, kas apskatīti vairāk nekā 1,5 miljardus reižu. Tikko to iegādājās pasaulē vadošā prezentāciju veidošanas platformu Prezi ar vairāk kā 85 miljoniem lietotāju. Šobrīd uzņēmuma komanda strādā birojos Rīgā, Sanfrancisko un Budapeštā, tajos strādā darbinieki no daudzām pasaules valstīm un runā vairākās valodās ik dienu.

Uzņēmumi, tāpat kā investīcijas, dodas turp, kur tām ir iespējami labvēlīgākie priekšnosacījumi darbības uzsākšanai un turpmākai attīstībai.

Kā veicas Latvijai globālajā tirgū?

Latvija ir maza, atvērta ekonomika. To atzinīgi novērtē gan šeit strādājošie ārvalstu uzņēmēji, gan starptautiskās organizācijas. Ir radīta labvēlīga augsne jeb pamats tam, lai šeit attīstītu uzņēmējdarbību. Taču mēs dzīvojam pārmaiņu laikā: starptautiskā un reģionālā konkurence aizvien pieaug, investīcijas un uzņēmumi dodas turp, kur ir maksimāli labvēlīga, skaidra un saprotama uzņēmējdarbības vide, iespējami ērta, caurskatāma un vienkārša saskarsme ar valsts institūcijām un līdz ar to sekmīgākais ir nevis stiprākais vai skaļākais, bet gudrākais.

Jau šobrīd tiek pastāvīgi domāts, kā sekmēt to, lai Latviju kā labvēlīgu valsti uzņēmējdarbības veikšanai izvēlētos vairāk citu valstu rezidenti. Ekonomikas ministrija katru gadu izstrādā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu, kas paredz pasākumus, lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi, padarītu to pēc iespējas draudzīgāku uzņēmējiem, mazinātu birokrātiju. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ik gadu aktīvi iesaistās šā plāna izstrādē un atjaunošanā, saredzot to, kā vienu no reāliem instrumentiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Šogad kā vienu no tēmām, kas sekmētu Latvijas tautsaimniecības attīstību un turpmāku investīciju piesaisti, esam aktualizējuši jautājumu par noteiktu valsts pakalpojumu pieejamību arī angļu valodā. Redzam, ka aizvien pieaugošās globālās konkurences apstākļos paplašināta informācijas pieejamība un komunikācija starptautiski atzītā biznesa valodā dotu Latvijai zināmas konkurētspējas priekšrocības (lasi: ļautu nezaudēt šīs priekšrocības iepretim kaimiņiem). Par to nemitīgi jādomā – OECD jaunākajā pārskata ziņojumā par Latviju secināts, ka Rīgas starptautiskā konkurētspēja atpaliek – mēs reģionā zaudējam līdzvērtīgām pilsētām. To nedrīkstam pieļaut. Rīga un Latvija ir vēsturiski bijusi darījumu centrs reģionā un tai, protams, tādai jābūt arī turpmāk, atvērtai starptautiskai uzņēmējdarbībai.

Šā gada vasarā, veicot FICIL biedru un partneru aptauju, redzējām, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides pārstāvji apliecina nepieciešamību veicināt plašāku angļu valodas lietošanu sekmīgai biznesa attīstībai. Ņemot vērā mūsdienu starptautiskos un vienotos tirgus apstākļus, angļu valodas izmantošana noteiktās jomās paralēli valsts valodai atvieglotu un sekmētu uzņēmējdarbības procesus gan investoriem, gan uzņēmumiem, tostarp sabiedrību meitasuzņēmumiem Latvijā. Uzņēmēji uzskata par būtisku iespēju izmantot, piemēram, elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) vietni angļu valodā. Lieti noderētu arī Uzņēmumu reģistra informācija angliski. Domājot par uzņēmējiem draudzīgu pakalpojumu un atvērtu vidi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu ieviest konsultāciju sniegšanu arī angļu valodā.

Jau šobrīd Likums par grāmatvedību pieļauj valsts valodas un angļu valodas paralēlu izmantošanu. Turklāt jau pašreiz virkne ministriju un valsts iestāžu mājas lapās piedāvā informāciju iegūt gan latviešu, gan angļu valodā, un tas ievērojami atvieglo ārvalstu uzņēmēju darbu Latvijā. Līdz ar to turpināt attīstīt noteiktu pakalpojumu pieejamību angļu valodā nebūtu nekas pretlikumīgs. Interesanti, ka jautājums par plašāku angļu valodas lietojumu ir aktuāls arī citās Eiropas Savienības valstīs: pieredze ir dažāda – ir valstis (piemēram, Somija), kurās uzņēmumiem tiek piedāvāti valsts iestādēs iesniedzamo dokumentu paraugi angļu valodā. Ir Igaunijas piemērs, kur tiešsaistē angliski iespējams reģistrēt uzņēmumu. Ir arī konservatīvāka pieeja. Pamatjautājums ir un paliek, kādu vidi vēlamies radīt mēs paši.