Marta Jaksona, FICIL izpilddirektore
Marta Jaksona

Darbaspēka pieejamība un kvalitāte, demogrāfijas tendences, veselības, izglītības un tiesu sistēmas darbība ir tās jomas, kas jau ilgstoši satrauc ārvalstu investorus Latvijā. To apliecināja arī 2018. gada sākumā publicētais trešais FICIL Investīciju vides indekss. Taču šā gada indeksa rezultāti skaidri atklāja vēl kādu būtisku atziņu – lai gan izglītība nemainīgi tiek minēta to jomu vidū, kur uzņēmēji vēlas redzēt reālas un būtiskas reformas, vērtējot Latvijas konkurētspēju izglītības un zinātnes jomā, tā novērtēta salīdzinoši labi – 3,1 piecu punktu sistēmā (salīdzinājumam darbaspēka pieejamība novērtēta ar 2,7, veselības sistēmas kvalitāte – ar 2,5). Tātad jautājums ir par to, kā attīstām un veidojam vidi izglītības sistēmai, kas būtu vērsta uz izcilību un kļūtu par būtisku Latvijas konkurētspējas priekšrocību.

Augstākā izglītība Latvijā jau ilgstoši dzīvo smagā finansējuma trūkumā. Šādā situācijā ir grūti nodrošināt starptautisku konkurētspēju un attīstīties. Augstskolām palīdzīgu roku varētu sniegt uzņēmēji – kā zināms, arī ārvalstīs ir plaši izplatīta prakse noteiktu daļu augstskolas finansējuma mērķtiecīgi piesaistīt no privātiem līdzekļiem gan ziedojumu veidā, gan ar zinātnes komercializācijas palīdzību. Lai tas notiktu, svarīgs priekšnoteikums ir savstarpējā uzticība – ir jābūt pārliecībai, ka ieguldītie līdzekļi tiks izmantoti racionāli un efektīvi.

Tomēr īstas pārliecības par to nav. Uz būtiskām problēmām šai jomā norāda arī Valsts kontrole 2017. gada decembra ziņojumā – esošā finansējuma izlietojums varētu būt gan mērķtiecīgāks, gan efektīvāks, turklāt trūkumi finansēšanas sistēmā raisa bažas arī par studiju kvalitāti. Vienlaikus tiek norādīts ne tikai uz nepilnībām finanšu pārvaldes modelī, bet arī plašāk – nespējā definēt ambiciozus un uz starptautisku konkurētspēju bāzētus mērķus.

“Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi,” teikts ziņojumā.

Kas būtu darāms, lai Latvijas augstākā izglītība virzītos uz izcilību un celtu savu konkurētspēju, Ārvalstu investoru padome Latvijā ir pētījusi kopš 2015. gada un sniegusi arī savus priekšlikumus. Mūsuprāt, ir trīs būtiski jautājumi.

Pirmais, augstskolu internacionalizācija – augstākās izglītības atvērtība starptautiskai sabiedrībai – gan studentiem, gan pasniedzējiem, tai skaitā, paredzot, ka augstākās izglītības iestāžu personāla vēlēšanas nav atkarīgas no latviešu valodas zināšanu līmeņa.

Otrais, sadarbība – augstākās izglītības sistēma ir pārāk sadrumstalota, kas noved arī pie finanšu sadrumstalotības un studiju dublēšanās, savstarpējas konkurēšanas un sadarbības trūkuma (interesanti, ka veidojas savdabīga disproporcija – studējošo skaits samazinās, taču augstskolu un programmu skaits pieaug).

Un trešais, individualizācija – spēja mainīties līdzi ekonomiskajiem un darba tirgus apstākļiem un piedāvāt attiecīgas programmas studentiem, atceroties, ka augstākās izglītības centrā ir students

Taču ir vēl kāds ļoti būtisks aspekts, kas lielā mērā ietekmē visus iepriekšminētos jautājumus – vai augstskolas šobrīd var sekmīgi darboties un attīstīties esošā pārvaldes modeļa ietvaros, kas noteikts vairāk nekā pirms divdesmit gadiem pieņemtajā Augstskolu likumā? Mūsuprāt, nevar.

Pašreizējais augstskolu pārvaldes modelis ir smagnējs, tas neļauj augstskolu vadībai veikt reformas vajadzīgajā tempā un kvalitātē.

Marta Jaksona

Arī Pasaules Banka, noslēdzot piecus gadus ilgo darbu Latvijā, atbalstot reformas augstākajā izglītībā, norādījusi, ka augstskolām būtu vajadzīga vienkārša un caurskatāma pārvaldība. Pašreizējā koleģiālā pārvaldes forma ir krietni laikietilpīga un tā ne vienmēr sasniedz kvalitatīvu rezultātu. Kā vēl viens būtisks patlaban iztrūkstošs elements pārvaldībā Latvijas augstskolās tika minētas t.s. ārējās ieinteresētās puses (piemēram, uzņēmēji, augstskolas absolventi u.c.), kam būtu jānodrošina daudz aktīvāka un iesaistošāka loma augstskolas darbībā un lēmumu pieņemšanā. Tagad tām ir tikai padomdevēja statuss.

Latvijā jau ir bijuši mēģinājumi reformēt augstskolu pārvaldības modeli. Taču līdz šim tie bijuši nesekmīgi. Analizējot pasaules pieredzi, redzam, ka pārvaldes modeļi ir dažādi un tie atkarīgi no vairākiem faktoriem – valsts mērķiem, vīzijas par augstāko izglītību, finanšu iespējām u.c.

Latvijas kontekstā būtiski būtu panākt to, lai modelis piešķirtu pietiekamu autonomiju augstskolas vadībai un ļautu realizēt nepieciešamās reformas (piemēram, modernizēt mācību programmas).

Viena no iespējām, kas palīdzētu risināt ar pārvaldi saistītos jautājumus, būtu noteikt, ka augstskolas lēmējinstitūcija stratēģiskos un saimnieciskos jautājumos ir padome, kas aizstātu esošo lēmējinstitūciju – satversmes sapulci un arī padomnieku konventu. Būtiski, ka padomes kvalitatīvajam un skaitliskajam sastāvam jābūt tādam, kas nodrošina neatkarību, profesionalitāti un saikni ar darba tirgu.

Tagad ir īstais laiks jau sen gaidītām reformām – vairāki būtiski ekspertu pētījumi sniedz ļoti konkrētas rekomendācijas par to, kas  darāms augstākajā izglītībā. Arī ES fondu finansējums, kas līdz šim ir sniedzis būtisku pienesumu augstākās izglītības finansēšanā, jau tuvā nākotnē vairs nebūs pieejams līdzšinējā apmērā. Līdz ar to vilcināties vairs nedrīkst.

Kādi būs ieguvumi? Pārvaldības modeļa maiņa ļaus uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā, līdzsvaros akadēmisko un administratīvo pārvaldi, kā arī veicinās studiju programmu atbilstību darba tirgus prasībām. Bet galvenokārt tas ļaus uzlabot kopējo studiju kvalitāti, kas savukārt veicinās studentu vēlmi studēt Latvijas augstākās izglītības iestādēs un, cerams, ļaus piesaistīt izcilākos ārvalstu studēt gribētājus. Tas savukārt iegriezīs “pozitīvo spirāli” talantīga un kompetenta darbaspēka noturēšanai Latvijā, kas nākotnē aizvien vairāk kļūs par ārvalstu investoru galveno argumentu ieguldīt vienā vai otrā valstī.

 

 

Free WordPress Themes, Free Android Games