FICIL “Ārvalstu investīciju vides indeksa 2020” pētījums radījis pamatu valsts un privātā sektora pārstāvju diskusijai, kas ļāvusi nonākt pie būtiska kopsaucēja – viena no investīciju prioritātēm gan Covid-19 radītās pandēmijas apstākļu pārvarēšanai, gan ilgtermiņā ir mūsdienīgs darbaspēks. Ieguldījumi cilvēkkapitālā vajadzīgi, lai palīdzētu motivēt darbiniekus un kvalificēts personāls paliktu Latvijā arī pēc pandēmijas beigām.  

Attiecībā uz prioritāriem atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, tai skaitā izmantojot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības līdzekļus, investori galvenokārt norādījuši uz nepieciešamību investēt digitalizācijā, zaļās ekonomikas attīstībā un cilvēkkapitālā. Investori uzsvēruši vajadzību investēt darbinieku pārprofilēšanā, kā arī digitālo prasmju apgūšanā, lai mazinātu plaisu starp pieprasītajām prasmēm darba tirgū un piedāvājumu.

Pētījumam prezentācijā un diskusijā “Kā Latvijā atveseļot ekonomiku Covid-19 krīzē un vairot investīcijas ilgtermiņā?”, kas norisinājās tiešsaistē 29. janvārī, piedalījās politiķi,  publiskā sektora vadītāji un ārvalstu investori, kuri fiksēja nozīmīgus problēmjautājumus un sniedza ieskatu risinājumos.

Galvenās problēmas: darbaspēka aizplūšana un mobilitātes trūkums

Patlaban Latvijā vērojamas strukturālas problēmas ar kvalifikāciju un mūsdienām atbilstošām prasmēm, akcentēja “Visma Enterprise” vadītāja Antra Zālīte. Tādās augstas pievienotās vērtības pakalpojumu jomās kā tehnoloģiju tirgus nedrīkst aizmirst, ka esam atvērti pasaules darba tirgum un konkurējam ar labākiem piedāvājumiem. Diskusijā izskanēja doma, ka “ir daudz strukturālu problēmu, kas nāk no pamatizglītības – augstskolās jāmāca pamatskolas matemātikas pamatviela un tas nav pareizi, ja vēlamies daudz digitāli izglītotu un spējīgu cilvēku”.

Otra problēma, ko fiksēja diskusijas dalībnieki, ir mobilitāte. Kā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, reģionu atšķirības ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām, tamdēļ ir nepieciešams stabils mobilitātes skatījums un ceļu infrastruktūras sakārtošana. Tāpat arī Evija Šturca, “KPMG Latvia” partnere, norādīja, ka, pētot sabiedriskā transporta pieejamību, nonākts pie secinājuma, ka patlaban nav vienota veida, kā tiek koordinēts pilsētu un starppilsētu transports. Uzlabojot savstarpējo sadarbību, uzlabotos arī mobilitāte. Domai piekrita arī VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs, norādot, ka vēl joprojām Rīga un Pierīga ir tautsaimniecības motors. “Solis pareizajā virzienā, kur ieguldījumu nav bijis ilgu laiku,” sacīja Plešs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska teikto papildināja: “Tā ir tikai daļa no problēmas, vēl viena liela problēma ir cilvēku iespējas mainīties. Pētījumos izglītības sektorā redzam, ka aptuveni 45% pedagogu vispārizglītojošās skolās strādā ar 0,2 un 0,5 slodzi, nesaņemot ne atalgojumu, ne spēj maksimāli ieguldīties darbā, tādējādi viņi neredz iespējas pārmaiņām.” Tajā pašā laikā I. Šuplinska uzsvēra, ka “30% pašvaldību ir ļoti spēcīgi skolu vadītāji un direktori, kas, savukārt, rosina citu attieksmi”.

Mobilitāti kā daļu no problēmas atzina arī Saeimas deputāte Ilze Indriksone, tomēr, viņasprāt, jāskatās arī pretējā virzienā: “Ja būs liela mobilitāte, tad vairākās vietās Latgalē būs uzraksti “Šīs vietas vairs nav.” Tā vietā deputāte aicināja domāt par atbilstošu infrastruktūru un uzņēmējdarbības vides attīstīšanu reģionos.

Trešais izaicinājums darbaspēka kontekstā – darba spēka konkurence. Eiropā darbaspēka kustība ir neierobežota, jārēķinās arī ar atalgojumu. “Jo ātrāk Latvijā sasniegsim vidējo [Eiropas] atalgojumu, jo labāk,” sarunas gaitā teica G. Kaminskis. Konkrētu piemēru spilgti ilustrēja “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētāja Toma Didrihsona piemērs: “No ražotāja puses, Covid-19 laikā situācija ir vienkāršāka – sezonas darbiem vajadzīgos 200-300 cilvēku iespējams atrast, tomēr Covid-19 risina problēmu īstermiņā. Kad pandēmija beigsies, ilgtermiņā darbaspēka trūkums nebūs atrisināts.” Līdztekus uzņēmējs minēja vēl vienu būtisku tendenci Covid-19 laikā un potenciālu problēmu – spēcīgiem, kvalificētiem profesionāļiem šajos apstākļos, kad norit attālināts darbs, pārslēgties no Latvijas uz citu starptautisku uzņēmumu, ir daudz vienkāršāk, tādējādi Latvijai pastāv risks zaudēt augsta līmeņa profesionāļus.

Iespējamie risinājumi: investīcijas izglītībā, pētniecībā un darbinieku pārkvalifikācijā

Viens no diskusiju dalībnieku ieteikumiem bija investēt izglītībā un pētniecībā. “Ir īstais laiks spert drosmīgus soļus, nevis turpināt “peldēt”,” diskusijā teica FICIL valdes priekšsēdētāja un Circle K Latvia” izpilddirektore  Gunta Jēkabsone. Savukārt I. Šuplinska, runājot par cilvēkkapitālu, papildināja: “Nevis apmaksājam degošo rēķinu, bet ieguldām pētniecībā. Pieci miljoni piešķirti Covid-19 seku mazināšanai, lietišķo un fundamentālo zinātņu attīstībā. Iecirsts tas, ka jābūt fundamentālām pārmaiņām visās jomās – mērķēt uz attīstību, nevis lāpīt 10 gadu problēmas.”

G. Jēkabsones ieteikums – NVA jāpaplašina funkcijas, palīdzot nodrošināt prasmes, kas būs nepieciešamas cilvēkiem pēc 3-5 gadiem. Teiktajam piekrita arī NVA direktore Evita Simsone, sakot, ka jau patlaban “izvirzām prioritāti, strādājot preventīvi ar tiem cilvēkiem, kuru darbavietas apraudētas līdz ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu un automatizāciju”. Finanšu ministra Jāņa Reiraskatījumā kvalificētiem cilvēkiem nepieciešams atbilstošs atalgojums, lai cilvēki neaizbrauc no Latvijas. Pozitīvi vērtējama ANM (Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms) un fondu izveide, tomēr jādomā, kas izpildīs šos uzdevumus, tāpēc uzsvaram ir jābūt uz darbaspēku.

Darbinieku pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana jau ilgstoši ir viens no tematiem, kam FICIL ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību. Laikā, kad liels skaits personu ir kļuvušas par bezdarbniekiem ārkārtējās situācijas dēļ, apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanas regulējums ir kļuvis vēl būtiskāks. Kā norādīja pētījumā uzrunātie uzņēmumi, Covid-19 pandēmijas rezultātā palielinātais bezdarbs nav palīdzējis risināt darbaspēka trūkuma problēmu atsevišķās nozarēs, jo “tehniski darba tirgū ir pieejams lielāks skaits cilvēku, taču prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām.”

Nenoliedzami, ar šo problēmu visvairāk sastopas IKT nozares uzņēmumi, kuri jo īpaši aicina pieejamos Eiropas ANM līdzekļus novirzīt darbinieku pārprofilēšanai, norādot, ka pēc krīzes mūs neizbēgami sagaida hibrīda vide, kurā digitālās prasmes būs vitāli nepieciešamas. Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības piemērotība digitālajam laikmetam ir arī viena no sešām Eiropas Komisijas izvirzītajām prioritārajām jomām. Eiropas iestādes ir uzsvērušas digitālās pārveides izmantošanu ekonomikas izaugsmes veicināšanai, kas, cita starpā, nozīmē uz digitālo prasmju attīstību vērstu politiku.

Mobilitātes kontekstā risinājums, iespējams, meklējams transporta savienojamībā un pilsētu infrastruktūru pilnveidošanā. “Būvējam papildus divas ražotnes, paredzam ap 250 jaunu darba vietu. Daļa pārcelsies no Rīgas uz Ādažiem. Atgriežamies pie sabiedriskā transporta savienienojamības – tā praktiski nestrādā,  lai gan no Juglas līdz Rīgas centram laika ziņā ir tālāk nekā no Ādažiem līdz Rīgai,” ar novērojumu dalījās T. Didrihsons.

“Jāstiprina ir arī lielās Latvijas pilsētas ārpus Rīgas, infrastruktūra jāveido tā, lai cilvēki no laukiem varētu tajās nokļūt. Tā mēs mazinātu sociālo spriedzi un uzlabotu valsts uzņēmējdarbības vidi kopumā,” teica I. Indriksone. Viņasprāt, dzīve jāsabalansē ar darbu, un braukt vairāk nekā 150 kilometrus nav efektīvi, turklāt jādomā arī par vides piesārņojuma, CO2 izmešu mazināšanu. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis norādīja, ka “īpaši svarīgi ir īres mājokļi, īres tirgus, normatīvās vides izveidošana, lai šis tirgus sāk attīstīties”. Pēc viņa domām, mobilitātei jāseko līdzi, kur cilvēki dzīvo un dzīvos nākotnē.

Pilnu diskusijas “Kā Latvijā atveseļot ekonomiku Covid-19 krīzē un vairot investīcijas ilgtermiņā?” ierakstu iespējams noskatīties šeit: https://www.facebook.com/FICILatvia/videos/816107399118757