Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) pārstāv lielākos ārvalstu investorus Latvijā ar mērķi dalīties pieredzē un sadarboties ar politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Pēcvēlēšanu periodā, FICIL vēršs politisko spēku uzmanību uz svarīgākajām prioritātēm, kuru ieviešana veicinātu Latvijas modernizāciju, tautsaimniecības izaugsmi un piesaistītu ārvalstu investīcijas, tādejādi palielinot arī labklājības līmeni valstī.

Valsts pārvalde

Būtiskākās problēmas ir valsts pārvaldes vispārējā struktūrā – ministrijās, citās iestādēs un aģentūrās, šīm struktūrām iedalītajās tēmās/atbildībās, kā arī izmērāmajos darbības pamatrādītājos (turpmāk – KPI). FICIL uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt esošo valsts pārvaldes sadalījumu, lai novērstu izteikto sadrumstalotību, neskaidro atbildības sadalījumu un vājo horizontālo sadarbību, kas šobrīd pastāv starp valsts pārvaldes iestādēm. FICIL uzskata, ka vienīgais veids kā sasniegt tiešām modernu un spējīgu valsts pārvaldi ir paužot skaidru politisko nostāju un uzņemoties atbildību pār valsts pārvaldes modernizācijas procesu un rezultātiem. Efektīva, iekļaujoša un spēcīga valsts pārvalde, kas spēj sadarboties un rast risinājumus ne tikai palielinās uzticību valsts politikai, bet arī būs kompetenta risināt esošos un nākotnes izaicinājumus. Lai veidotu modernu valsts pārvaldi FICIL iesaka[1]:

  • Pārskatīt un atjaunināt pašreizējos mērķus un uzdevumus, kā arī ar tiem saistītos darbības pamatrādītājus valsts iestāžu darbiniekiem un darba izvērtēšanu atbilstoši šiem darbības pamatrādītājiem.
  • Centralizēt dažādas valsts pārvaldes atbalsta funkcijas, lai samazinātu neefektivitāti un ietaupītu resursus.
  • Ieviests skaidru valsts pārvaldes pārstāvju atbildības sistēmu attiecībā uz iestāžu stratēģiskajos plānos vai politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu vai nesasniegšanu.

KONKURĒTSPĒJA

Digitālā attīstība un dati

Efektīva digitāla attīstība ir būtisks faktors, kas veicina modernu, attīstītu un augstas pievienotās vērtības ekonomiku. FICIL ieskatā digitālajai pārveidei jāsaglabājas kā valsts līmeņa prioritātei, un lai to izdarītu nepieciešamas izveidot atbildīgo iestādi par visaptverošas digitalizācijas politikas attīstību un īstenošanu. To var panākt, apkopojot un jēgpilni īstenojot labāko citu valstu un privātā sektora digitalizācijas praksi, nodrošinot kopēju politiku un centralizētu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas skar attīstības saskaņošanu un optimālāku resursu atkārtoto izmantošanu valsts institūciju starpā.

Tikpat svarīgi ir efektīva datu izmantošana. Valsts un pašvaldību iestāžu rīcībā ir milzīgs datu apjoms, kas netiek efektīvi izmantots analīzei, tostarp izmantojot automatizētos rīkus un veidojot savstarpējās savienojamības starp dažādām valsts datu bāzēm. Aktuālu un kvalitatīvu datu pieejamība un analīze, lai uzlabotu likumdošanas un izpildvaras kvalitāti un attiecīgi Latvijas konkurētspēju. Progress ir panākts tieši valsts pakalpojumu digitalizācijā, bet cilvēku digitālās prasmes un mazo un vidējo uzņēmumu digitālā integrācija saglabājas zema (zem ES vidējā radītāja)[2]. Līdz ar to, ieviešot politiku un lietojot ES piešķirtos līdzekļus svarīgi ir pievērst proporcionālu uzmanību gan digitālajai attīstībai valsts pārvaldē, gan sabiedrībā un uzņēmumos kopumā, ir skaidrs, ka viedie valsts pārvaldes piedāvātie pakalpojumi paši par sevi nebūs plaši izmantoti, ja lietotāji – uzņēmumi un sabiedrība nespēs tiem pilnvērtīgi piekļaut vājās digitālās attīstības dēļ. Ir skaidrs, ka tieši sabiedrība un uzņēmumi, kuriem ir augstas digitālās prasmes sniegs vislielāko pienesumu tautsaimniecības attīstībā, kas cels Latvijas labklājību.

Mērķi digitālās attīstības un datu jautājumos atbildīgajai ministrijai:

Īstermiņa (līdz 1 gadam):

  • Apzināt visus plānus, kas šobrīd ir aktuāli un īstenojami, un identificēt tos, kuros digitālā komponente ir prioritāra. Skaidri jāapzinās sadrumstalotās funkcijas un jāveido praktisks kopīgs plāns, kas paredz mērķus un skaidru atbildību par visām ar digitalizāciju saistītajām funkcijām. Nepieciešams panākt, ka visi nacionāli digitalizācijas plāni ir salāgoti arī ar ES izveidotajiem un paredzētājiem plāniem.
  • Izveidot skaidru ceļa karti ar nospraustiem darbības pamatrādītājiem visa plāna ieviešanas laikā, nosakot to kā Latvija plāno sasniegt ES Digitālās dekādes plānā noteiktos mērķus līdz 2030. gadam[3]. Galvenokārt jāizvērtē, kurus no mērķiem Latvija vēlas sasniegt (konkrētā laika periodā), un jānosaka skaidras prioritāte. Izrietoši no šī jāizveido rīcības plāns, kurā tiktu detalizēti paskaidrots kā šie mērķi un darbības pamatrādītāji tiks sasniegti. Pēc ceļa kartes un rīcības plāna ieviešanas būtu jāizveido efektīva un jēgpilna monitoringa sistēma, kas noteiktos mērķus varētu izvērtēt, pārskatīt un nepieciešamības gadījumā pielāgot esošajai situācijai.
  • Vienkāršot esošos valsts digitālās attīstības plānus un stratēģijas tos padarot saprotamus visām iesaistītajām pusēm.
  • Pārskatīt esošo valsts pārvaldes iepirkumu kritērijus un procesus, kas saistīt ar valsts pārvaldes digitālo attīstību un IKT jomu[4].
  • Izveidot un ieviest skaidru tiesisko regulējumu datu izmantošanai publiskajā un privātajā sektorā[5].

 

Vidēja termiņa (1 – 5 gadi)

  • Izveidot vienotu centralizētu datu analītikas departamentu – Izcilības centru, kas vienkopus varētu apkalpot un piedāvāt visaptverošu analīzes atbalsta funkciju visām valsts pārvaldes institūcijām[6]. Izcilības centram būtu jāveic arī datu turēšanas, apkopošana, atkalizmantošanas funkcijas.
  • Ieviest centralizētu datu pārvaldības sistēmu un visu publisko datu pārvaldību publiskajā sektorā. Koncentrēties uz datu standartizāciju, izmantojot centralizētu darbības modeli, lai nodrošinātu, ka visām publiskā sektora iestādēm ir vienādas standarta iespējas un tās izmanto vienādus rīkus[7].
  • Izstrādājot vai pārskatot esošos valsts sniegtos pakalpojumus ievērot un ņemt vērā tieši gala lietotāja perspektīvu, tādejādi maksimizējot lietotāja iespējas izmantot piedāvātos pakalpojumus. Ieviest efektīvu atgriezenisko saiti (monitoringa mehānismu) digitālajiem pakalpojumi, lai turpmāk veicināto to uzlabošanu.
  • Pārskatīt valsts pārvaldes datu analītiķu un IKT darbinieku algas, padarot tās konkurētspējīgas.
  • Panākt, ka Latvija ievieš vienotu un efektīvu sistēmu, lai virzītos tuvāk ES mērķiem par Eiropas digitālo identitāti[8].

 

Ilgtermiņa (ilgāk par 5 gadiem)

  • Digitālās un reģionālās attīstības ministrijai būtu jāpārņem pārvaldība par digitālo infrastruktūru (no Satiksmes ministrijas pārziņas) un jāveicina to attīstība.
  • Valts līmeņa digitālo mērķu tautsaimniecībā pārskatīšana. Pirmkārt identificējot un apzinoties nākotnes digitālās prioritātes saliekot kopā tās ar valsts līmeņa digitālajām prioritātēm tautsaimniecības attīstības jomā, sasaistē ar sabiedrības prasmēm.

Cilvēkkapitāls un nodarbinātība

Spēcīga cilvēkkapitāla attīstība ir priekšnoteikums ekonomikas ilgtermiņa izaugsmei. Darbaspēks politika ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, ko uzņēmēji ņem vērā pirms turpmāku investīciju veikšanas. Straujās digitalizācijas un mainīgā darba tirgus laikmetā, FICIL identificē trīs savstarpēji saistītas kategorijas, kurām nepieciešama politikas veidotāju uzmanība – darbaspēka jautājumu pārvaldība, darbaspēka pieejamība, kā arī prasmju un mūžizglītības politika. Koordinēti centieni ar skaidriem darbības pamatrādītājiem šajās kategorijās palīdzēs veicināt Latvijas ekonomisko attīstību un produktivitāti. FICIL ieskatā efektīvai darbaspēka politikai nepieciešams reformēt un centralizēt darbaspēka politikas pārvaldību, deleģējot vienai atbildīgajai institūcijai skaidras pilnvaras attiecībā uz cilvēkkapitāla jautājumiem (tostarp pārkvalifikācijas, prasmju, darbaspēka pieejamības un likumdošanas politiku). Tikpat svarīgi ir ieviest risinājumus esošajiem darba spēka pieejamības izaicinājumiem, un lai tos risinātu FICIL iesaka[9]:

  • Grozīt Darba likumu, lai to padarītu elastīgāku un piemērotu mūsdienu un nākotnes vajadzībām.
  • Uzlabot darbnespējas lapu izsniegšanas sistēmu un atbildību un pārvērtēt obligātās veselības pārbaudes procedūras.
  • Risināt īstermiņa darbaspēka izaicinājumus, kontrolēti atverot darba tirgu arī ārvalstu darbaspēkam konkrētās nozarēs. Tāpat būtu jāizveido vienota, informatīva platforma, kas piesaistītu ārvalstu darbaspēku un jāizskata iespējas mazināt šķēršļus ārvalstu darbaspēka piesaistei.

Ņemot vērā strauji mainīgo darba tirgu un starptautisko organizāciju novērojumus,[10] tiek paredzēts, ka pārkvalifikācijas politika spēlēs vieno no centrālajām lomām strauji augošajā darba tirgū. Latvijā ir redzama ievērojama prasmju neatbilstība, kas prasa lielāku darba devēju iesaisti darbinieku kvalifikācijas celšanā nekā citās valstīs[11]. Lai Latvija turpmāk saglabātu konkurētspēju un mazinātu negatīvā demogrāfiskā stāvokļa sekas, ir svarīgi pilnveidot pārkvalifikācijas un prasmju politiku.

Mērķi ministrijai, kas būs atbildīga par nodarbinātību, lai veicinātu pārkvalifkācijas un nodarbinātības politikas uzlabošanu un sekmētu Latvijas darba tirgus prasmju uzlabošanu:

Īstermiņa (6 mēneši – 1 gads)

  • Sagatavot ceļa karti ar visām institūcijām, kas ir iesaistītas pārkvalifikācijas un mūžizglītības funkciju nodrošinošā valstī, ar mērķi novērst fragmentāciju un centralizēt funkcijas.
  • Ieviest grozījumus tiesību normās, lai aizsargātu darba devēju situācijās, kad tas veic būtiskas investīcijas darbiniekā, tādejādi veicinot uzņēmumu vēlmi veikt lielākas investīcijas darbinieku apmācībās[12].
  • Ieviest izmaiņas nodokļu sistēmā, kas paredz atvieglojumus uzņēmumiem, kuri veic būtiskas investīcijas savos darbiniekos, lai tos motivēt turpināt darbaspēka prasmju paaugstināšanu[13].
  • Ieviest vienotu platformu/sistēmu, kurā uzņēmumiem ir iespēja iepazīties ar informāciju un vienkopus redzēt visus atbalsta mehānismus, uz kuriem tie var pretendēt, ieguldot darbinieku pārkvalifikācijā un prasmju uzlabošanā.

 

Vidēja termiņa (1 – 3 gadi)

  • Izveidot un ieviest efektīvu monitoringa sistēmu, ar kuras palīdzību varētu izvērtēt pārkvalifikācijas un prasmju mūžizglītības kursu kvalitāti, to pieejamību un atbilstību nākotnes darba tirgus vajadzībām.
  • Izveidot centralizētu informācijas vākšanas rīku, kas varētu apkopot informāciju par valsts finansēto instrumentu apguvi, lai izvērtētu instrumentu efektivitāti un pieejamību[14].
  • Pārskatīt, identificēt un optimizēt esošos ar pārkvalifikāciju saistītos procesus, t. sk., novēršot galvenos šķēršļus tiesību normu regulējumā.
  • Paplašināt un pārskatīt kvalifikāciju un prasmju celšanas kursu publisko iepirkumu kritērijus[15].
  • Datu analīzes kapacitātes celšana un ekspertu kopuma veidošana, lai novērtētu pārkvalifikāciju kursu piedāvājuma atbilstību vai neatbilstību nākotnes darba tirgus vajadzībām[16].
  • Vienota informācijas avota izveide par darbu un dzīvošanu Latvijā, lai atvieglotu ārvalstu darbaspēka integrāciju Latvijā. Avotam jābūt balstītam lietotāja pieredzē, lai maksimāli atvieglotu informācijas apguvi un praktiski lietojamam[17].

 

Ilgtermiņa (3 – 6 gadi)

  • Attīstības plānu savstarpēja savietojamība, lai mazinātu fragmentāciju un nodrošinātu nākotnes prioritāro nozaru salāgošana ar valsts nākotnes viziju un mērķiem[18].
  • Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Ekonomikas ministrijas funkciju pārskatīšana, lai novērstu pārklāšanos un pēc iespējas centralizētu informācijas un datu pieejamību, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu un kursu atbilstību nākotnes vajadzībām. Pārskatīt NVA funkcijas, pamatojoties uz jaunām iecerēm un predikatīvas analītikas izmantošanu, lai paplašinātu NVA funkcijas, veidojot to par galveno valsts pārvaldes iestādi darbaspēka pārkvalifikācijas un mūžizglītības jautājumos.

Likumdošanas kvalitāte

FICIL uzskata, ka joprojām ir jāuzlabo likumdošanas procesa kvalitāti. Vairāki regulējumi tiek pieņemti bez skaidras informācijas par katru politikas cikla posmu, pietrūkst politikas ietekmes novērtējuma un relatīvi maz tiek izmantoti dati un kvantitatīva analīze, lai noteiktu tiesību aktu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi. Tāpat FICIL joprojām novēro nepietiekamu nozares pārstāvju iesaisti jaunu normatīvo aktu izstrādes gaitā un vēlas atgādināt, ka ir nepieciešams iesaistīt dažādas ieinteresētās puses, kad tiek pieņemti jauni regulējumi ar tālejošu ietekmi, kā arī jebkādi grozījumi tirgus jomā, kas tieši ietekmē uzņēmumu darbību. Ir būtiski palielināt investoru uzticību, nodrošināt paredzamu un stabilu investīciju vidi. Lai normatīvie akti būtu efektīvi, paredzami un veidoti ar skaidru mērķi, FICIL iesaka[19]:

  • Turpināt diskusijas par nepieciešamību ieviest likumos preambulas kā daļu no likuma teksta. Visām iestādēm, kas atbild par jaunu likumu izveidi, piemēram, Saeimas Juridiskajam birojam, ministrijām u. c., būtu jābūt iesaistītām šādās diskusijās. Preambulu iekļaušana likumprojektos palielinātu juridisko noteiktību, samazinātu izpētes izmaksas un ļautu koncentrētāk, precīzāk un saskaņotāk izstrādāt operatīvo tekstu (noteikumus).

Investīciju aizsardzība

FICIL ieskatā investīciju aizsardzībai un drošībai ir svarīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar tiesisko nenoteiktību, necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu, negodīgu konkurenci no valstij piederošu uzņēmumu puses un ar publiskā iepirkumu saistītās procedūru neefektivitāti. Nepieciešams uzlabot un ievērot labāko pieņemto starptautisko praksi valsts kapitālsabiedrību pārvaldība un ar to saistītajā komercpraksē. Apstākļos, kad uzņēmēji izjūt nedrošību un nenoteiktību, ir ārkārtīgi svarīgi pielikt pūles, lai izveidotu taisnīgus, līdzsvarotus, atvērtus un skaidrus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā. FICIL rekomendē[20]:

  • Turpināt tiesu specializāciju un efektivitātes uzlabošanu, palielinot Latvijas Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un turpinot diskusijas par tiesu specializāciju citās jomās. Tāpat nepieciešams turpināt tiesu digitalizācijas procesu un ieviest vairāk digitālu risinājumu tiesu procedūrās.
  • Nodrošināt augsta līmeņa korporatīvo pārvaldību valsts kapitālsabiedrībās.
  • Izvērtēt un uzlabot to kontroles mehānismu efektivitāti, kas uzrauga publisku personu līdzdalību komercdarbībā.

Ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšana

Ēnu ekonomikas īpatsvars turpina saglabāties augsts, kas negatīvi ietekmē godīgu konkurenci, tautsaimniecības attīstību un atstāj negatīvu ietekmi uz valsts budžetu vairāku miljardu euro apmērā. Ļoti svarīgi ir efektīvi apkarot ēnu ekonomiku, vispirms izveidojot vienotu pārvaldību un nosakot skaidru atbildību pār ēnu ekonomikas līmeņa samazināšanu, kā arī nosakot galvenos darbības radītājus, kas ļautu praktiski izvērtēt progresu. FICIL ieskatā Finanšu ministrijai ir jāuzņemas galvenā loma ēnu ekonomikas apkarošanā un par tās sasniegtajiem rezultātiem. Tikpat svarīgi ir noteikt konkrētus ēnu ekonomikas samazināšanas mērķu uz kuru sasniegšanu valsts pārvaldei ir jātiecas. Tomēr FICIL saprot, ka viena iestāde nevar izskaust ēnu ekonomiku, tādēļ Finanšu ministrijas vadībā un uzraudzībā, valsts sektora iestādēm kā atsevišķām struktūrām būtu jāizvērtē savi pasākumi un jānosaka darbības vai procesi, kas var veicināt ēnu ekonomikas samazināšanu. Valsts sektora iestādēm būtu jāveic riska analīze un jānosaka, kāda loma ēnu ekonomikas samazināšanā ir katrai struktūrai. Papildus šim, lai mazinātu ēnu ekonomiku FICIL iesaka[21]:

  • Valsts pārvaldes iestādēm cieši sadarboties ar uzticamiem partneriem privātajā sektorā, lai pārveidotu spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku.
  • Paplašināt pierādīšanas līdzekļu bāzi, lai mazinātu nesodāmības sajūtu.
  • Uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta efektivitāti ieviešot automatizāciju. Efektivitāti varētu uzlabot vispirms piešķirot lielākus resursus, lai apmācītu un algotu darbiniekus, kas veic pēcpārbaudes tajos uzņēmumos, kuri tiek turēti aizdomās par aktīvu līdzdalību vai darbošanos ēnu ekonomikā. Un publiskojot riska novērtēšanas kritērijus, kas veicinātu nodokļu maksātāju pašregulāciju.

 

ENERĢĒTIKA, KLIMATS UN VIDE

FICIL ieskatā ir jāturpina strauji virzīties, lai ieviestu lēmumus, kas uzlabotu enerģētisko drošību un neatkarību tādā veidā, kas ļautu sasniegt obligātos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) mērķus. Šo komplicēto jautājumu risināšanai ir nepieciešami pārdomāti politiskie lēmumi un saskaņota valsts un privātā sektora rīcība. Lai stiprinātu valsts enerģētisko drošību sasaistē ar zaļo mērķu sasniegšanu, ir svarīgi veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanas tirgus attīstību.

Tikpat svarīgi ir neizmirst par ES Zaļā kursa ieviešanu. FICIL ir novērojusi, ka lai gan ir pieņemti daži ilgtermiņa plāni, daudzām valsts iestādēm joprojām trūkst skaidras izpratnes par vissvarīgākajām prioritātēm, un šī neskaidrība ietekmē privāto sektoru un mājsaimniecības. Nav pieejami regulāri pārskatīšanas mehānismi, lai nodrošinātu īstermiņa un vidēja termiņa sasniegtu rezultātu novērtējumu, lai saprastu, vai Latvija virzās pareizajā virzienā, un lai lemtu par to, ko vajadzētu mainīt, tostarp iespēju pārskatīt noteiktos darbību pamat radītājus un rīcības plānu. Ir skaidrs, ka Zaļā kursa ieviešanu nevarēs atlikt vai apturēt, tādēļ ir svarīgi veidot efektīvu sistēmu, kurā viss publiskais sektors spēj pielāgoties un skaidri saprot Latvijas zaļo stratēģiju. FICIL  vēlas uzsvert divas svarīgas nozares, kas saistītas ar zaļo mērķu sasniegšanu un Latvijas kopējo ilgtspējības un konkurētspējas uzlabošanu – “zaļāks” transports un ēku energoefektivitāte. FICIL uzskata, ka šīs ir būtiskas jomas Latvijas kopējās ilgtspējas un konkurētspējas uzlabošana. FICIL iesaka[22]:

  • Koncentrēties uz videi ­ draudzīgāku transporta nozares un infrastruktūras izveidi un plānošanu. Šim nolūkam ir svarīgi skaidri mērķi, prioritātes, izmērāmas darbības un regulāri atjaunināti starpposma mērķi.
  • Ministrijām, koordinēti un mērķtiecīgi, turpināt atbalstīt vietējās pašvaldības zaļā transporta infrastruktūras, tostarp elektrisko transportlīdzekļu uzlādes iekārtu, izveidē.
  • Būtiski uzlabot un vienkāršot politiku, tostarp zaļo nodokļu politiku, lai motivētu privāto sektoru un mājsaimniecības renovēt ēkas, kā arī samazināt enerģijas patēriņu un palielināt izpratni par energoefektivitāti.

Ir skaidrs, ka ir nepieciešamas noteikt vienu atbildību iestādi par ES zaļā kursa mērķus sasniegšanu. Tomēr, jāapzinās, ka viena ministrijas izveide neatrisina vājo starp-institucionālo sadarbību, kas šobrīd valstī ir ļoti sadrumstalota un neefektīva. Galvenokārt, pirms jebkādu jaunu institūciju un iestāžu veidošanas nepieciešams noteikt un vienoties par tās funkcijām, atbildību un mērķiem, un izrietoši no šī būtu jānosaka, kuri departamenti un nodaļas no esošajām struktūrām tiktu pievienotas jaunai ministrijai. Ir skaidrs, ka pilnīgi visi ar klimatu saistīties jautājumi īstermiņā nevar tikt pārcelti/salikti vienā ministrijā, tomēr ir iespējams un vitāli svarīgi, ka jaunajai ministrijai ir pieejamie rīki un mandāts uzraudzīt un sekot līdzi arī citu ministriju darbībai zaļo mērķu ieviešanā. Un tikpat svarīgi ir meklēt efektīvus risinājumus, kā uzlabotu horizontālo sadarbību.

Mērķi enerģētikas un klimata jomā atbildīgajai ministrijai:

Īstermiņa (līdz 1 gadam)

  • Izvērtēt visu ministriju esošās funkcijas, kuras saistītas ar zaļā kursa ieviešanas centieniem un definēt to lomu tālāko valsts līmeņa mērķu sasniegšanā. Jāizskata visi esošie plāni un stratēģijas, kas ietver klimata mērķus. Balstoties uz šo informāciju, jāizveido viena kopīga ceļa karte, kas skaidri un saprotami, ietverot konkrētus darbību pamatradītājus un noteiktu tālākos soļus.
  • Ieviest kvalitatīvu, efektīvu monitoringa sistēmu, un ieviest iespēju pārskatīt nospraustos mērķus un tos pielāgot esošajai situācijai vai nākotnes vajadzībām[23].
  • Jāveicina ēku energoefektivitātes datu pieejamība un jānodrošina, ka energoefektivitātes sertifikāta dati būtu plaši pieejami, viegli saprotami un lietotājiem draudzīgi apvienojumā ar citiem datiem[24].
  • Nodrošināt un veicināt uzņēmumu brīvību izmantot enerģijas uzglabāšanas risinājumus, novēršot birokrātiskos un administratīvos šķēršļus[25].
  • Samazināt šķēršļus uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt un realizēt pašu atjaunojamās enerģijas projektus un izmantot tiešās līnijas un pieslēgumus, vienlaikus atļaujot uzņēmumiem piederošiem atjaunojamās enerģijas projektiem piedalīties enerģētikas kopienās un kā citādi veicināt enerģētisko neatkarību.

Vidēja termiņa (1 – 3 gads)

  • Būtiski celt valsts pārvaldes kapacitāti, spēju strādāt, veidot plānus un novērtējumus par vajadzībām, kas saistītas ar ES Zaļā kursa ieviešanu.
  • Proaktīvi vērtēt un sekot kaimiņvalstu pieredzei un darbībām, kas saistītas ar klimata, enerģētikas neatkarības un aprites ekonomikas politiku. Pēc iespējas jāmācas no kaimiņu pieredzes un jāizvairās no drastiski pretēju mēru pieņemšanas, kas ierobežotu vai nevajadzīgu pārtrauktu uzņēmēju starpvalstu darbību.
  • Jāpārskata valsts ilgtspējas mērķi un stimulēšanas mehānismi un tie jāpielāgo ES taksonomijai un citām aktualitātēm[26].
  • Ieviest efektīvu politiku un instrumentus, kas uzlabotu ES iesniedzamos obligātos ziņojumu par ilgtspēju uzņēmējdarbības nozarē.
  • Izstrādāt vadlīnijas un pamatnostādnes un no tā izrietošu rīku, lai nodrošinātu risinājumu CO2 emisiju aprēķināšanai izmantojot jau plaši atzītus un pazīstamus starptautiskos rīkus – SEG protokola standarta tekstu[27].

Ilgtermiņa (3 – 5 gadi)

  • Pēc iespējas pārcelt jomas un jautājumus, kas kā prioritāri noteikti ES paketē “Gatavi mērķrādītājam 55” (Fit for 55) Enerģētikas un klimata ministrijas atbildībā, lai mazinātu sadrumstaloto pieeju par centieniem sasniegt klimata neitralitātes mērķus. Tādās jomās, kā alternatīvo degvielu infrastruktūra, enerģijas nodokļi u.c.
  • Noteikt iespēju izmantot, pielāgot un aktualizēt visus klimata neitralitātes veicinošos rīkus, piemēram, zaļo taksonomija,  Oglekļa ievadkorekcijas mehānisms u.c.
  • Pārņemt atbildību par ES finansējumu un fondu pārvaldību, kas saistīti ar zaļo ekonomiku, uzņemoties arī uzraudzības funkciju, lai ar finansējumu sasaistītie mērķi tiktu sasniegti un nodrošinot to atbilstību ES zaļajam kursam.

 

Šobrīd valsts ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību negatīvi ietekmē vairāki faktori, un tam par cēloni bieži ir tieši neefektīva pārvaldes sistēma. Tādēļ FICIL vēlas atgādināt par nepieciešamību ne tikai vienoties par skaidrām prioritātēm, kas veicinātu valsts attīstību, bet arī vienoties par savstarpēji skaidru atbildību un pienākumu sadalījumu atbilstoši prioritātēm. Ir skaidrs, ka arī turpmāk radīsies jauni izaicinājumi un krīzes, kuru risināšanā būs nepieciešama ātra un pārdomāta rīcībā, bet arī šādās situācijās nedrīkst aizmirst par Latvijas ilgtermiņa mērķiem un to sasniegšanu. FICIL izsaka gatavību turpināt sadarboties ar Valdību un valsts pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti.

 

[1] Vairāk informācija par rekomendācijām pieejama FICIL 2022. gadā publicētajā “Nostāja attiecībā uz valsts pārvalde reformu”.

[2] DESI Index Latvia.

[3] Eiropas Savienības Digitālā dekādes mērķi līdz 2030 gadam.

[4] Ar IKT saistītajiem publiskajiem iepirkumiem nevajadzētu būt balstītiem uz cenu. Viennozīmīgi ar IKT saistītā tehnoloģija un programmatūra ir augstas pievienotās vērtības preces tādejādi iepirkuma izvērtēšanas procesā tikai cena nedrīkst spēlēt noteicošo cenu.

[5] Ārvalstu investoru padomes Latvijā “Nostāja attiecībā uz datiem” (2022), 7.lpp.

[6] Ārvalstu investoru padomes Latvijā “Nostāja attiecībā uz datiem” (2022), 5.lpp.

[7] Ārvalstu investoru padomes Latvijā “Nostāja attiecībā uz datiem” (2022), 6.lpp.

[8] Eiropas digitālā identitāte.

[9] Vairāk informācija par rekomendācijām pieejama FICIL 2022. gadā publicētajā “Nostāja attiecībā uz darbaspēka izaicinājumiem”.

[10]To vairākkārt ir uzsvērusi Ekonomikās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Pasaules Ekonomikas forums.

[11] ESAO ekonomikas apskats: Latvija, 2022. gads.

[12]Ierosinājumi Darba likuma 96. panta otrās daļas grozījumiem, paredzot, ka vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu (turpmāk — Vienošanās par apmācību) var tikt slēgta arī gadījumā, ja apmācība ir saistīta ar jaunas amata vietas iegūšanu pie tā paša darba devēja, ir pamatoti balstoties uz uzņēmumu pieredzi, paaugstinot amatā esošos darbiniekus.

[13]Viens no risinājumiem būtu formālās izglītības iespēju neaplikšana ar algas nodokļiem. Formālās izglītības iespējas pašlaik ir pakļautas aplikšanai ar algas nodokļiem. Tas rada šķēršļus darba devējiem, kuriem jāveic ieguldījums specializētās augstākās izglītības programmās, piemēram, IKT nozarē. Tas arī varētu būt šķērslis darba devējiem, kuri vēlas finansēt otrās iespējas izglītības programmas mazkvalificētiem darba ņēmējiem. Tāpēc FICIL ierosina dzēst Ministru kabineta 21.09.2010. noteikumu Nr. 899 Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība 18.2 3.1. apakšpunktu.

[14] ESOA (2022) “Atbalsts darba devējiem prasmju attīstības veicināšanā Latvijā. Galveno šķēršļu novērtējums un to apstākļu noskaidrošana, kas veicina darba devēju ieguldījumu prasmju attīstībā Latvijā”, 9 lpp.

[15] FICIL ieskatā pārāk nozīmīga loma tiek piešķirta cenas kritērijam, bet ir skaidrs, ka kursu apmācības kvalitāti ietekmē ne tikai cena, bet arī kursu kvalitāte, prestižs un atbilstība mūsdienu un nākotnes darba tirgus vajadzībām.

[16] FICIL (2022) “Nostāja attiecībā uz darbaspēka jautājumiem”, 12 lpp.

[17] Šobrīd ir vairākas vietas, kurās ārvalstu darbaspēks var meklēt informāciju, piemēram Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras izveidota pamācība un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izveidotais migrācijas rīks ārvalstniekiem. FICIL ieskatā būtu jāiet solis tālāk un jāveido viena kopēja platforma, kura būtu interaktīvā un viegli pieejama/saprotama balstīta uz lietotāja pieredzes uzlabošanu.

[18] Lai gan Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021–2027. gadam (NIPP2027) prioritāro nozaru noteikšanā ir dažas sakritības, pastāv arī būtiskas atšķirības. Piemēram, nozaru ekspertu padomes, kas veido VIAA piedāvātos kursus, neatspoguļo dažas LIAA prioritārās nozares, piemēram, veselības aprūpi un pārtikas ražošanu. Tajā pašā laikā nav arī skaidras saiknes ar diviem NIPP2027 prioritārajiem virzieniem – bioekonomiku un viedajiem materiāliem (FICIL (2022) “Nostāja attiecībā uz darbaspēka jautājumiem”).

[19] Vairāk informācija par rekomendācijām pieejama FICIL 2022. gadā publicētajā “Nostāja attiecībā uz likumdošanas kvalitāti”.

[20] Vairāk informācija par rekomendācijām pieejama FICIL 2022. gadā publicētajā “Nostāja attiecībā uz tiesu efektivitāti, godīgu konkurenci un investīciju aizsardzību”.

[21] Vairāk informācija par rekomendācijām pieejama FICIL 2022. gadā publicētajā “Nostāja attiecībā uz ēnu ekonomiku”.

[22] Vairāk informācija par rekomendācijām pieejama FICIL 2022. gadā publicētajā “Nostāja attiecībā uz ES Zaļā kursa īstenošanu un Latvijas zaļo stratēģiju” un “Nostāja attiecībā uz aprites ekonomiku”.

[23] Nav pieejami regulāri pārskatīšanas mehānismi, lai nodrošinātu KPI īstermiņa un vidēja termiņa novērtējumu, lai saprastu, vai Latvija virzās pareizajā virzienā, un lai lemtu par to, ko vajadzētu mainīt, tostarp iespēju pārskatīt noteiktos KPI un rīcības plānu.

[24] Ārvalstu investoru padomes Latvijā “nostāja attiecībā uz ES Zaļā kursa īstenošanu un Latvijas zaļo stratēģiju” (2022), 6.lpp.

[25] Ārvalstu investoru padomes Latvijā “nostāja attiecībā uz enerģētisko neatkarību un drošību” (2022).

[26] Mērķiem vajadzētu būt skaidriem, kā arī būtu laikus uzņēmumiem jādara zināmas gaidāmās pārmaiņas, labvēlīgi pavērsieni un atbalsta pasākumi (piemēram, nodokļu atvieglojumi vai izmaiņas, iepirkumi, atbalsta programmas u. c.).

[27] Ārvalstu investoru padomes Latvijā “nostāja attiecībā uz aprites ekonomiku” (2022), 8.lpp.